Pašvaldības uzskata, ka par reformu vēl ir jādiskutē

Tiekoties ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, ministrs skaidroja, ka reformas īstenošanai ir nepieciešams laiks, "tāpēc kādu brīdi var turpināties sajūta, ka tas nekad nenotiks". Ar likumprojektu ir paredzēts pašvaldībām noteikt par pienākumu izstrādāt apvienošanās projektu un nodrošināt iedzīvotājiem skaidrību par to, kāda būs situācija un kādas izmaiņas ir nepieciešamas līdz 2021. gada jūlijam, norādīja ministrs. 

Diskusijā viņš deputātus iepazīstināja ar konceptuālo lēmumu par plānoto administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas paredz 36 pašvaldību izveidošanu. Izstrādātais reformas piedāvājums ir pārrunāts ar pašvaldību pārstāvjiem. Kopumā ir bijušas 30 konsultācijas, kuru rezultātā ir sagatavots konceptuāls ziņojums. Lielākās izmaiņas radušās, mainot robežas, rezultātā no trim novadiem izveidoti četri. Ministrs norādīja, ka ministrija pašlaik gatavo likumprojektu, kas noteiks reformas īstenošanas kārtību, kā arī plānots, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās pašvaldību teritorijās.

Diskusijas sākumā komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (Saskaņa) skaidroja, ka reformas jautājumam ir visai pretrunīga fona informācija – pašvaldību skatījumā reformas plānošanā nav ņemts vērā demokrātijas princips, iedzīvotāju tiesības u. c. Turklāt daudzos negatīvajos aspektos un trūkumos tiek vainotas pašvaldības. Goldberga kā piemēru minēja pagājušajā nedēļā Saeimā skatīto nacionālās drošības koncepciju –  arī tur esot saskatīti drošības draudi no pašvaldību puses. Viņa uzsver, ka, nesaņemot atbildes no iesaistītajām pusēm, pašvaldības apsver iespēju griezties tiesā.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis pauž – lai gan konsultācijas ir bijušas un katram pašvaldības pārstāvim ierobežotā laika periodā ir bijusi iespēja izteikties, ar to ir bijis par maz. Pašvaldības ir norādījušas, ka ir nepieciešams dialogs. LPS priekšsēdētājs atzinīgi vērtē to, ka konsultācijās pašvaldības ir saņēmušas atbildes uz saviem jautājumiem, taču ir pietiekami daudz arī tādu aspektu, par kuriem VARAM nav sniegusi atbildes. Viņaprāt, par jautājumiem, kas skar veiksmīgu pašvaldību apvienošanu, infrastruktūras attīstību, mobilitāti, būtu atsevišķi jādiskutē ar visām iesaistītajām pusēm. Kā piemēru Kaminskis min jautājumu par pašvaldības deputātu atalgojumu, kura risināšanā ir iesaistījusies ne tikai VARAM, bet arī Valsts kontrole, kas ir norādījusi, ka ir nepieciešami steidzami grozījumi likumā, lai sakārtotu šo jautājumu. "Nesen kā sensacionāls jaunums parādījās ziņa, ka ar pašvaldību deputātu atalgojuma sistēmu ir problēmas un sarežģījumi," stāsta Kaminskis un piebilst, ka problēma atbildīgo institūciju dienaskārtībā ir jau pāris gadu.