"Mēs esam identificējuši, ka pašvaldības ir tās jomas, kurām mums ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Un ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir atbalstījis mūsu papildu finansējuma pieprasījumu prioritātei, kas ir pašvaldību pārbaudes, mēs to noteikti arī paplašinātā apjomā veiksim arī nākamajā gadā," sacīja Krūmiņa.
Revīzijas tēmas VK izvēloties pēc risku izvērtējuma un veic revīziju pašvaldībās, kurās identificēti augstākie riski.
Jautāta par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta aicinājumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības Rīgas ūdens rīcību, ieguldot vismaz 100 000 latu Aqua Riga izveidē, izveidojot jaunā uzņēmuma administratīvo aparātu, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem paziņojot par projekta apturēšanu, Krūmiņa informēja, ka oficiāla vēstule no Ekonomikas ministrijas saņemta neesot.
Saskaņā ar likumu par pašvaldībām, noteikts diezgan stingrs regulējums un konstatējot pārkāpumus pašvaldībā, par to ir jāinformē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Likumā noteikts arī mehānisms, kā ministrijai jāreaģē. Valsts kontroliere norādā, ka pēc publiski izskanējušās informācijas, jau divas ministrijas ir konstatējušas, ka pārkāptas tiesību normas. "Līdz ar to ir jautājums arī par līdzekļu efektīvu izlietojumu, jo vēlreiz to pašu veiktu VK un to pašu arī konstatētu. Manuprāt, šeit jau būtu jāizmanto visas tās pilnvaras, kas ir VARAM, lai šo jautājumu virzītu tālāk un arī risinātu," viņa teica.
VK ir pētījusi kā pašvaldības iesaistās uzņēmējdarbībā un nonākts pie secinājuma, ka pašvaldībai jāiesaistās biznesā tikai tādā gadījumā, ja tirgus nespēj nodrošināt piedāvājumu. "Manuprāt, dzeramā ūdens nodrošinājums nav tā joma, kur pašvaldībai vajadzētu konkurēt ar tirgus dalībniekiem, kuri, manuprāt, to spēj arī nodrošināt. Veicot pārbaudes pašvaldībās, kuras ir iesaistījušās uzņēmējdarbībā, mēs parasti esam konstatējuši virkni pārkāpumu. Tā nav bijusi sekmīga un veiksmīga iesaistīšanās," sacīja Krūmiņa.