Pašvaldību izdevumi deviņos mēnešos auguši par 6,6%, bet ieņēmumi - par 11,5%

2019.gada deviņos mēnešos pašvaldību budžeta ieņēmumi veidoja 2,133 miljardus eiro, kas ir par 219,9 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt izdevumi bija 2,02 miljardu eiro apmērā, kas ir par 125,7 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Ministrijā norādīja, ka šogad deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā izveidojies pārpalikums 113,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 94,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos.

FM skaidroja, ka pārpalikumu nodrošināja strauji pieaugošie valsts transferti, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pieaugums.

"Ņemot vērā, ka konsolidētajā pašvaldību budžetā aptuveni trešā daļa no kopējiem gada izdevumiem tiek veikti pēdējā ceturksnī, sagaidāms, ka kopumā 2019.gadā pašvaldību konsolidētajā budžetā veidosies deficīts, taču būtiski mazākā apmērā nekā 2018.gadā. Veidojoties pašvaldību budžeta pārpalikumam, pieaudzis arī pašvaldību naudas līdzekļu noguldījumu atlikums, kas sasniedzis 503 miljonus eiro, kas ir par 167,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada beigās," informēja FM.

Konsolidētā pašvaldību budžeta ieņēmumu pieaugumu par 118,8 miljoniem eiro jeb 20,7% nodrošināja valsts budžeta transferti, tostarp par 44,7 miljoniem eiro pieauguši transferti ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu realizācijai. Papildus pieaugumu nodrošināja valsts budžeta dotācija pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2018.gada 1.septembra, kā arī speciālā dotācija, kas pašvaldībām tika piešķirta, lai kompensētu negūtos IIN ieņēmumus nodokļu reformas rezultātā. 2019.gada deviņos mēnešos speciālā dotācija nodrošināta 67,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 50,7 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Šogad deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 96,2 miljoniem eiro jeb 8,1%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,287 miljardus eiro. Pieaugumu nodrošināja visi nodokļi, kuri tiek iekasēti pašvaldību budžetā - IIN pieauga par 91,2 miljoniem eiro, nekustamā īpašuma nodoklis - par 4,2 miljoniem eiro, izložu un azartspēļu nodoklis - par 200 000 eiro, bet dabas resursu nodoklis- par 600 000 eiro.

"IIN ieņēmumus šā gada trijos ceturkšņos pozitīvi ietekmēja augsts nodarbinātības līmenis un bruto darba samaksas pieaugums par gandrīz 8% šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Būtisku IIN ieņēmumu pieaugumu nodrošināja IIN izpilde šā gada septembrī, kad IIN ieņēmumi pieauga par 36,6 miljoniem eiro jeb 34,2%, salīdzinot ar pērnā gada septembri. Straujš IIN ieņēmumu pieaugums septembrī skaidrojams ar gandrīz četras reizes augstāku izmaksāto dividenžu apmēru fiziskām personām. IIN ieņēmumu izpildi ietekmēja arī 2018.gada 1.janvārī pieņemtā nodokļu reforma, kuras ietvaros no 2019.gada 1.janvāra tika paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums līdz 230 eiro, neapliekamais minimums pensionāriem - līdz 270 eiro, kā arī atvieglojums par apgādājamo - līdz 230 eiro," atzina FM.

Izdevumi, salīdzinot ar pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumiem, uzrādīja lēnāku pieaugumu. Lielāko pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas pieauga par 57,1 miljonu eiro jeb 14,7%, sasniedzot 445,6 miljonus eiro. Pamatā to nodrošināja ES fondu investīcijas, turpinoties to veiksmīgai realizācijai.

"Ja šā gada pirmajos divos ceturkšņos ES fondu investīciju apmērs bija būtiski augstāks nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tad trešajā ceturksnī ES fondu investīciju apmērs jau bija iepriekšēja gada trešā ceturkšņa līmenī. Paredzams, ka 2019.gadā pašvaldību konsolidētajā budžetā tiks sasniegts augstākais ES fondu investīciju apjoms šajā ES fondu plānošanas ciklā," pauda ministrijā.

Pēc FM izstrādātajām prognozēm, plānota ES fondu investīciju apmēra pakāpeniska samazināšanās ar 2020.gada līdz tiks sākta nākamā 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas cikla apguve.

Kapitālie izdevumi pamatfunkcijām samazinājās par 2,6 miljoniem eiro, ņemot vērā, ka pieņemot likumu "Par valsts budžetu 2019.gadam", tika noteikti papildus pašvaldību aizņemšanās nosacījumi, pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums un kritēriji, kuri ir jāievēro, nodrošinot pašvaldībām pieejamos resursus, tostarp jaunu investīciju projektu īstenošanai. Savukārt šā gada pirmajā ceturksnī, ievērojot pagaidu budžeta nosacījumus, varēja aizņemties tikai ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu realizācijai.

Kārtējie izdevumi šā gada trijos ceturkšņos pieauguši par 68,6 miljoniem eiro jeb 4,6%, ko pamatā noteica izdevumi atalgojumam, tostarp pedagogu darba samaksai, kas pieauga par 33,1 miljonu eiro jeb 4%. Nozīmīgs pieaugums bija arī subsīdijām komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai - par 14,7 miljoniem eiro jeb 10,2%. Lielāko pieaugumu nodrošināja subsīdijas komersantiem Rīgas pilsētas pašvaldībā.