Domes administrācija pieprasa, lai visi iestādē strādājošie būtu lojāli tās uzstādījumiem un iecerēm, taču, kad atsevišķi darbinieki iestājušies pret ambiciozās un sadārdzinātās sporta halles būvniecību, par ko Diena rakstīja iepriekš, domes vadība sākusi "raganu medības", izmeklējot, vai gadījumā kolēģi iesniegtās sporta halli neatbalstošās anketas nav viltojuši paziņu vārdā.
Vairāki zinātāji pašvaldības administrācijas satraukumu Dienai skaidro ar to, ka sporta halles publiskā apspriešana beigusies ar novada iedzīvotāju vairākuma negatīvu vērtējumu šai iecerei, taču, lai saņemtu vairāku miljonu eiro aizdevumu no Valsts kases, novada domei sava iecere jāpamato ar sabiedrības atbalstu.
Ir neoficiāla informācija, ka sporta halles projekta galvenā iniciatore un virzītāja - Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa pēc publiskās apspriešanas beigām, kad aptaujas anketas vairs nav iesniedzamas, atvedusi kaudzīti ar pozitīva viedokļa anketām, kas tikušas ieskaitītas. Pati Grantiņa šo informāciju noliedz un saka, ka mapē, ko viņa turējusi rokās, konkrētajā dienā ierodoties pašvaldības ēkā, bijuši pavisam citi dokumenti. Tagad domē lepojas, ka no 338 anketām pozitīvs viedoklis pausts 228, negatīvs - 60, bet 50 aptaujas lapas izrādījušās nederīgas.
Bauskas novada dome saimnieko ievērojami pāri saviem līdzekļiem - pašlaik aizņēmumi sastāda teju 16 miljonus eiro, kas ir desmit procenti no pamatbudžeta ieņēmumiem, neieskaitot mērķdotācijas. Salīdzinājumam - valsts kopējie aizdevumi visām pašvaldībām veido 24 miljonus eiro, liecina jaunākais Valsts kases datu biļetens.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA) sarunā ar Dienu pauž viedokli, ka aizņemšanās apmēru sarkanās līnijas vēl neesot pārkāptas un satraukties neesot pamata.
Novada dome nav gatava gaidīt gadu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, kas, iespējams, drīzumā tiks piešķirti arī sporta būvēm. Ābelnieks atklāj, ka jau tiekot gatavota iepirkuma dokumentācija, savukārt FM pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka vispirms tiks vērtēta novada finanšu situācija, kā arī pieprasītā aizņēmuma atbilstība šā gada valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņēmuma mērķiem: "Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam pašvaldības rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu."
Šis punkts varētu likt šķēršļus sporta halles tapšanai uz parāda, jo tā ieplānota nepiemērotā vietā upes krasta nogāzē, turklāt aizdomīgā kārtā izvēlētā novietojuma dēļ izmaksas būtiski palielināsies - trīs ēkas stāvus ar dažādām treniņu telpām un sacensību zālēm paredzēts iegremdēt pazemes līmenī, lai gan pilsētā ir vairākas teritorijas, kur sporta halle varētu tapt par krietni mazāku summu.
Visu žurnālistes Kristīnas Putincevas rakstu Pašvaldību stūrē kā privātuzņēmumu lasiet otrdienas, 12.maija, laikrakstā Diena 6.7.lpp.!