Pat krīzes laikā konkursā uzvarējuši būvnieki Ogrē atsakās veikt skolas siltināšanu

Kamēr turpināsies piedāvājumu vērtēšana pēc zemākās cenas principa, tā arī turpmāk būs tipiska situācija, ka pasūtījums tiek dempingotājam, kurš to nespēj izpildīt.

Tādus būvniekus arestēt par krāpšanos un izmeklēt 6 mēnešus, turēt apcietinājumā. MĪKSTIE!!!!

Kas tas tads: labi padarits darbs LV buvnieciba!? Praktiski nav gadijies sastapt!

turpināsim balsot par gudrajām programmām umn populistiskajiem solījumiem un protams neaizmirsīsim savējos!Tikai jautājums ko tas dod ja neviens neko negrib darīt kā tik sev kabatā kautko ieraust.Man tas viss ir apnicis,programmas lasīt netaisos ,balsošu par Visu Latvijai.

piekrist daudziem komentatoriem ,ka bardaks šinī jomā Latvijā ir pilnīgākais.Un galvenais ka nevienu tas neintresē,kautko mainīt lai tas sakārtotos,vai varbūt tādām lietām mums kāds vunderkinds jāpieaicina no svf vai vēl kurienes?

uzņēmumiem, kas taisa tādus sū, ir jāaizliedz, piemēram, uz gadu piedalīties valsts/pašvaldību iepirkumos...

Te redzama celtnieku dempingošanas patvaļa . Ne pašvaldība,ne vēl jo vairāk skola neko nevar darīt,viņi ir ķīlnieki itkā lētākā uzvarētāja ,kas pats vispār nebūs celniecības darbu izpildītājs fantāzijām par tēmu,varbūt sanāks kādu apcirpt,tad būs peļņa.Sen jau jāmaina šie konkursu un iepirkumu noteikumi.

Ogrē visu saulaino vasaru nekas gandrīz nenotika. Tagad rauj visās malās. Un lietus tik skalo

Domāju, ka dažus ļaudis no Ogres projektu vadības varētu samazināt- tāpat šogad darbi "neies"! Nākamo gadu varētu sākt ar kvalificētiem speciālistiem, arī būvnieki būs apdomājušies! Kā jūs domājiet?

nu un 3-šais pretendents nebija?

Vēl labāk izbeigt spēlēšanos ar konkursiem var, nosakot, ka firmas, kuras ir atteikušās slēgt līgumu, uz noteiktu termiņu vairs nedrīkst piedalīties valsts iepirkuma konkursos.

Rīkojot konkursus ir jāprasa iemaksāt drošības depozītu. Ja par nosolīto cenu atsakās slēgt līgumu, zaudē drošības naudu.

Tā tagad ir tāda metode - piedalīties konkursā norādot nereālu cenu, bet pēc uzreiz pēc tam sākot sarunas ar pasūtītāju par izmaiņām projektā un kopējā cipara palielināšanu līdz jau reālam ciparam. Pasūtītājs ir vienkārši spiests runāt ar šādiem būvniekiem un mēģināt rast kompromisu, jo atkārtots konkurss prasa līdzekļus un laiku. Domāju arī, ka firmas, kas startē vienā konkursā, nereti ir savstarpēji vienojušās, ka viena otrai neliks sprunguļus riteņos. Domāju, ka nepieciešams šeit tāpat kā izsolēs pieprasīt drošības naudu par dalību konkursā, respektīvi, tā ir nauda, ko uzņēmums iemaksā, bet neatgūst, ja uzvar, taču atsakās realizēt. Šādiem uzņēmējiem ir jāsedz visas konkursa rīkošanas izmaksas! Šeit aprakstītais gadījums ir tipisks šāda veida startēšanai konkursos. Gan pirmais, gan otrais pretendents startē ar šādu metodi, cerot, ka piespiedīs pasūtītāju vēlāk vienoties par lielāku summu.

Ticamāk, ka vaina ir ne tik daudz cenā, bet potenciālie apakšuzņēmēji gluži vienkārši jau bijuši aizņemti. Labu energoefektivitātes darbu veicēju nav daudz, un tiem nekādas krīzes nav.

Jā, uzvar viena firma un strādā tad 10 apakšuzņēmēji. Nebūtu laiks pielikt punktu šai shēmai? Uzvar firma, kurai papīri ok, konkursa pieteikumā apakšuzņēmējus neuzrāda vispār, bet reāli strādā firmas, kas nekur nav fiksētas, kurās maksā mazu algu un to pašu aploksnēs, nav darba līgumu, nav kvalificētu speciālistu, nav sajēgas par projektu utt.. Un cena protams tikai aug, jo gan reālā darba veicēji, gan starpnieks grib nopelnīt.