Patērētājiem jāzīlē, kuros produktos ir transtaukskābes

Šīs vielas rodas vai to daudzums palielinās eļļas transformācijas rezultātā - spiežot eļļu augstā temperatūrā, eļļu rafinējot vai šķidros augu taukus padarot (hidrogenējot) par cietajiem taukiem vai margarīniem. Valda uzskats, ka nozīmīgākais kaitīgo transtaukskābju avots ir tieši hidrogenētie augu tauki un izstrādājumi, kuru ražošanā tie izmantoti. Galvenokārt tās ir ātrās uzkodas, maizes un konditorejas izstrādājumi, čipsi, margarīns, frī kartupeļi. No ražotāju viedokļa šādu augu tauku izmantošana ir izdevīga, jo paildzina produktu uzglabāšanas termiņu un lietošanā ir ekonomiski izdevīgāki. Turpretī patērētājiem, regulāri lietoti, šādi produkti var radīt veselības problēmas. Galvenā problēma Latvijā ir tā, ka patērētājiem atliek vien zīlēt, kuros produktos ir transtaukskābes un kuros nav. Jo mūsu valstī nav neviena likuma, kas noteiktu, ka tās būtu jānorāda produkta marķējumā. Viss atkarīgs no ražotāja godaprāta, un arī tad sastāvā diez vai varēs atrast jēdzienu «transtaukskābes», visdrīzāk tur būs rakstīts «hidrogenētie augu tauki». Diena par to pārliecinājās, izpētot pilnīgi nejauši pa rokai gadījušos produktus. Hidrogenētie augu tauki uzrādīti ne tikai Selgas vafelēs, bet arī šokolādes cepumos, tos atradām saldējuma Pols sastāvā un tortē Vāverīte, bet Hanzas maiznīcas Pļavas maizes sastāvā norādīti tikai augu tauki. Margarīna Rama iepakojumā transtauku daudzums norādīts mazāk par 0,5%, Polijā ražotā margarīna Emilija kārbiņu rotā uzraksts «Nesatur hidrogenētos taukus».Visu Agita Grīnvalde-Irukas rakstu lasi pirmdienas laikrakstā Diena vai sadaļā ŠODIEN LAIKRAKSTĀ.