Sniega trūkums un daži saulaini mirkļi līdz šim brīžiem likuši sajusties kā pavasarī, tomēr pelēcīgums un arvien īsās dienas vairāk atgādina rudeni. Interesanti, ka meteoroloģiskā pavasara definīcija pieļauj stabilas sniega segas esamību. Februāra otrajā pusē Vidzemē bijis diezgan sniegots laiks - brīžiem sniega kārta pārsniegusi 20 centimetru, un ainava bez iebildumiem būtu derīga Ziemassvētku kartiņām. Īsā ziema, kas Latvijā ilga akurāt mēnesi, likusi krietni izplesties gan rudenim, gan pavasarim. Pērn decembra sākumā Dienā jau rakstīju, ka 2015. gada rudens pretendē uz garākā gadalaika statusu. Rudens beidzās 27., 28. decembrī un Latvijas rietumos bija ildzis četrus mēnešus. Nu arī 2016. gada pavasaris "velk" uz ko līdzīgu. Vēsturiski Latvijā agrākās vasaras sākušās maija vidū, bet parasti tas tomēr ir jūnija vidus, līdz ar to šogad pavasaris arī varētu būt pat četrus mēnešus garš, un pašreiz pieejamās ilgtermiņa laika prognozes to apstiprina.
Jau marta sākums liks "atsēsties" visiem, kas cer uz siltu, saulainu, zaļu un puķainu pavasari tagad un tūlīt pēc kalendāra pāršķiršanas uz martu. Marta pirmajās desmit dienās mūs sagaida gana daudz nokrišņu, turklāt biežāk tas būs sniegs un slapjdraņķis nekā lietus. Pastāv iespēja, ka daži Latvijas reģioni piedzīvo tik ļoti nepatīkamo sasalstošo lietu, kas rada pamatīgu atkalu - šausmas ne tikai šoferiem, bet mokas un labākajā gadījumā akrobātiski triki arī gājējiem. Sliktākajā gadījumā daudz autoavāriju un uz ietvēm sastieptu un lauztu locekļu.
Ierasti ciklonu aktivitāte mūsu reģionā saistās ar siltu un mitru laiku, kāds tas bijis lielāko februāra daļu, bet marta sākumā cikloni mainīs savu trajektoriju. Siltie cikloni nāk no Atlantijas okeāna, bez starpniekiem un lieliem zudumiem ceļā piegādājot okeāna siltumu. Šie cikloni nāks no Vidusjūras reģiona. It kā loģiski būtu, ka tie mums nes Dienvideiropas siltumu, bet tā diemžēl nav. Pie mums tie izraisa stabilu ziemeļvēju plūsmu, kas ienes vēsumu, bet siltais un mitrais Vidusjūras gaiss paliek augstu virs mūsu galvām un rada intensīvus nokrišņu mākoņus. Ziemās tieši šie cikloni Baltijai atnes bargākos un sniegiem bagātākos puteņus. Marta pirmajās desmit dienās vidējā gaisa temperatūra Latvijā, visticamāk, būs zemāka nekā jebkurā periodā februārī, aukstākajās naktīs termometra stabiņš Vidzemē nokritīs zemāk nekā vienīgajā februāra naktī, kad valdīja kaut cik ziemai atbilstošs sals: 18. februārī Madonā fiksēja -11,6 grādus. Martā iespējams ap -15 grādu liels sals.
Tālākas prognozes jau vairs nav interpretējamas tik detalizēti, tomēr galvenās iezīmes ir redzamas. Marta vidū, visticamāk, piedzīvosim siltāku laiku, kad jau patiesi varēs justies pavasarīgi, jo arī dienas jau būs krietni garākas, gaišākas un saule skaidrās dienās sildīs jūtami. Tomēr gan marta otrajā pusē, gan aprīlī pie mums vēl iespējams sniegs. Un tas nav nekas neparasts. Ja Baltijas pavasarim varētu par kaut ko piešķirt titulu Nr. 1 Eiropā, tas noteikti būtu sniegs uz ziedošām puķēm un riestojošiem gājputniem. Pēdējās desmitgadēs pēc sniega pilnīgas nokušanas martā gandrīz ik gadu no jauna uzsniguši vismaz 20 centimetri sniega, tāpat ir bijuši gadi, kad aprīlī vēl var slēpot, un gadi, kad sniegs pārklāj zaļojošus kokus maijā.
Visu Toma Briča rakstu par laikapstākļu prognozēm turpmākajām nedēļām lasiet pirmdienas, 29.februāra, avīzē Diena!