Pagājušā gada oktobrī tirdzniecības centrā Alfa daļēji sabruka viena siena un, kā norādīja aculiecinieks, no veikala sāka birt ārā preces. Negadījumā neviens necieta, vējš sienu pārpūta pāri cilvēkiem. Tobrīd veikala īpašnieki vairāk runāja par nodarīto zaudējumu aprēķināšanu, medijiem stāstīja, ka Alfa ir apdrošināta arī pret vētras postījumiem. Par iemesliem, kāpēc siena stipro vēju neizturēja, informācijas nav. Divus mēnešus vēlāk - decembrī - Liepājā 800 kvadrātmetru platībā iegruva veikala Depo piebūves jumts, kur parasti pārdod vasaras mēbeles. Sākotnējā informācija liecināja, ka zem sabrukušās nojumes varētu būt palikuši divi veikala darbinieki, tomēr informācija neapstiprinājās. Šajā pašā veikalā līdzīga nelaime bija notikusi vēl pirms gada, kad jumts iebruka virs daļēji atklātas teritorijas noliktavas zonā. Nenotīrīta sniega dēļ pirms diviem gadiem arī veikalam Maxima Rīgā, Pulkveža Brieža ielā, iegruva griesti. Visos šajos gadījumos klāt bija veiksme, jo tikai sagadīšanās dēļ nevienam cilvēkam dzīvība atņemta netika. Visticamāk, tāpēc lielāka uzmanība būvju kvalitātei netika pievērsta un atbildes, kāpēc jumts nespēj noturēt sniegu, neviens īsti nemeklēja.
Jautājums, kāpēc ir virkne ēku, ko būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā, taču drīz pēc tam tās sākušas brukt, izrādās, ir pārāk sarežģīts. Tas traucē atrast arī atbildīgos. Līdz nodošanai ekspluatācijā ir iesaistīta virkne institūciju, atbildības sfēras ir sadrumstalotas. Būvprojekta autors atbild par kopējo būvprojekta saturu, atsevišķu sadaļu savstarpēju atbilstību, kā arī par to, vai projekts atbilst normatīvo aktu prasībām. Ir iesaistīti arī atsevišķu būvprojekta daļu projektētāji, vēl ir sertificēts ekspertīzes speciālists, ko izvēlas pasūtītājs. Ir būvuzņēmējs, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs, kā arī citi. Un ir būvvalde, kas kontrolē būvdarbu veikšanu atbilstoši projektam un pieņem ēku ekspluatācijā. Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena Dienai norāda, ka pašvaldības būvvalde ir arī tā institūcija, kas izdod atļauju veikt rekonstrukcijas un citus būvniecības darbus jau ekspluatācijā nodotām ēkām.
Šāds gadījums ir arī Zolitūdes Maxima. Projekts, kurā iekļauts tirdzniecības centrs un daudzstāvu dzīvojamā ēka, tika īstenots divās kārtās. Tehniskais projekts pirmajai kārtai jeb Maxima būvniecībai tika akceptēts 2010. gada 16. aprīlī, būvatļauja izsniegta 2010. gada 6. augustā, veikals ekspluatācijā pieņemts 2011. gada oktobra beigās. Otrajai kārtai - daudzstāvu dzīvojamās ēkas būvniecībai un Ziemas dārza izveidei - būvatļauja izsniegta gadu vēlāk.
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ieva Luste Dienai teic, ka bieži tiek akceptēti projekti, kuros paralēli tam, ka ēkā jau notiek komercdarbība, ris arī būvniecības darbi. Uz jautājumu, vai, akceptējot Ziemas dārza izveidi, tika pārbaudītas jumta konstrukcijas, I. Luste konkrēti neatbild. Viņa skaidro, ka būvdarbu veicēji sagatavo aktus, fiksējot arī vēlāk neredzamus elementus. Pirmās kārtas ekspluatācijā bijuši 677 nozīmīgu konstrukciju un segto darbu pieņemšanas akti, dokumenti bija ietverti 25 sējumos.
Galvaspilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs teic, ka "formāli visi projekta dokumenti bijuši kārtībā, taču nevar izslēgt, ka pirmās kārtas būvniecības procesā izmantoti neatbilstoši būvmateriāli vai otrās kārtas būvdarbu laikā, veicot labiekārtošanas darbus uz veikala jumta, notikušas atkāpes no darbu veikšanas projekta". Arī I. Luste atzīst, ka būvvalde visu pārbaudīt nespēj: "Ir daudz tādu segto darbu, ko mēs nevaram redzēt. Ja mēs zinātu, ka notiks nelaime, paliktu spilvenu apakšā, bet Rīgā ir vairāki tūkstoši būvobjektu, tāpēc fiziski visam izstāvēt klāt nav iespējams."
Pilnu rakstu Sarosās tikai pēc traģēdijas lasiet pirmdienas, 25.novembra, laikrakstā Diena!