Jau ziņots, ka turpmāk AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora Āra Žīgura atalgojums būs 8784 lati mēnesī, savukārt Latvenergo valdes locekļu un virziena direktoru atalgojums būs 7506 lati mēnesī, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Kā norādīja Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe, tā kā Latvenergo kapitāla daļu turētājs lēmumu par uzņēmuma vadības organizatoriskās struktūras izmaiņām un attiecīgi arī vadības atalgojuma līmeni ir pieņēmis ekonomikas ministra prombūtnes laikā, Pavļuts šorīt uzreiz pēc atgriešanās no atvaļinājuma ir uzdevis Pūcem sniegt paskaidrojumu par 2012.gada nogalē veiktajām Latvenergo vadības organizatoriskās struktūras izmaiņām, to pamatojumu, mērķiem, praktiskajiem ieguvumiem, valdes locekļu papildu un jaunajiem darba uzdevumiem, uzņemoties jaunizveidoto direktora amatu pienākumus, atalgojuma līmeņa izmaiņām un tā atbilstību un samērojamību ar vidējo atalgojuma līmeni sektorā, reģionā, kā arī citos uzņēmumos ar valsts kapitāla daļām.
Tāpat ministrs ir uzdevis sniegt informāciju par Latvenergo valdes locekļu novērtēšanas rezultātiem, kas kalpoja par pamatu akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.
Grūbe stāstīja, ka atalgojuma līmenis valsts kapitāla uzņēmumos jau vēsturiski ir bijis ļoti atšķirīgs un kopējā sistēma - neskaidra. Pēc viņas sacītā, ir valsts kapitāla uzņēmumi, kuru vadītāji saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā citu līdzvērtīgu vai pat mazāku uzņēmumu vadītāji ne tikai privātajā, bet arī valsts sektorā. "Lai piesaistītu un noturētu valsts uzņēmumos augstākā līmeņa speciālistus, ir nepieciešama arī konkurētspējīga atalgojuma politika, taču tai jābūt caurskatāmai un sasaistītai ne tikai ar privātā sektora atalgojumu līmeni, bet arī konkrētās personas un kapitālsabiedrības darbības rezultātiem un tai noteikto mērķu izpildi," norādīja Pavļuta pārstāve.
Ekonomikas ministrijas šovasar izstrādātais un saskaņošanai nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts vienlaikus ar citiem valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanas pasākumiem paredz arī skaidrākus un vienotus principus attiecībā uz atalgojuma politiku valsts kapitālsabiedrībās. Likumprojekts, kas, pēc Grūbes sacītā, atsevišķu partneru politiskās neizlēmības un neieinteresētības dēļ joprojām atrodas saskaņošanas procesā, paredz, ka valdes locekļu atalgojuma politika ir jāsasaista ar vidējo atalgojumu attiecīgajā nozarē, līdzīga izmēra uzņēmumiem, kā arī kapitālsabiedrības darbības rezultātiem (budžeta izpilde, nozares politikas īstenošanas mērķu sasniegšana utt.).
"Lai arī premjers un Ministru kabinets iepriekš atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas sniedz iespēju valsts lielāko uzņēmumu valdes locekļiem savienot amatus ar citiem amatiem uzņēmumā, ekonomikas ministra skatījumā izmaiņas, kas paredz arī atalgojuma būtisku palielinājumu, būtu jāveic tikai pēc tam, kad ir īstenota vispārējā valsts uzņēmumu pārvaldības reforma un pieņemts jaunais likumprojekts. Reformas mērķis ir būtiski uzlabot visu valsts kapitāla daļu pārvaldību, palielināt to vērtību un stratēģisko vadību atbilstoši visas sabiedrības un valsts interesēm," skaidroja Grūbe.
Viņa arī norādīja, ka Latvenergo vadības atalgojuma līmeņa pārskatīšana, kam teorētiski bija Ministru kabineta mandāts, ir kapitāla daļu turētāja kompetence. Tieši kapitāla daļu turētājam, apstiprinot vadības struktūras izmaiņas un nosakot atalgojumu, ir jāizvērtē katra valdes locekļa un valdes kopumā darbs, kompetences, sasniegtie rezultāti, kā arī jānosaka stratēģiskie mērķi nākamajam atskaites periodam.