Pēc Ādamsona priekšlikuma jauno iekšlietu ministru uzklausa aiz slēgtām durvīm

Saprotu, ka Ādamsona kunga prāt, atklāta saruna var notikt tikai BEZ preses klātbūtnes. Jo atklāta saruna nozīmē runāt, ko domā vai stāstīt, ko dari, vai grasies darīt. Ja tas ko tu domā, nesakrīt ar to, ko tu runā, vai tas, ko stāsti, nav īsti tas, ko grasies darīt - tad pilnīgi piekrītu - atklātai sarunai nav vietas. Kāpēc, tāpēc, ka pastāv iespēja konstatēt šodienas vārdu nesakritību ar nākotnes darbiem! Es jau twitter.comā teicu, ka, manuprāt, šodien jaunajam Iekšlietu ministram bija lieliska iespēja publiskajā telpā skanošo informāciju par visādām viņa personiskajām un biznesa peripetijām, vērst beidzot profesionālā virzienā. Jo ne jau skaistuma konkursā Kozlovska kungs ir uzvarējis, ne ordeni saņēmis, ka jāslēpj mulsums no žurnālistiem, vai jāsarga no uzbrucējiem, - viņam ir doti instrumenti, lai veiktu vienu konkrētu darbu, kuru apmaksā darba devējs - sabiedrība ar saviem nodokļiem. TĀPĒC sabiedrībai IR JĀZINA, ko tikko darbā pieņemtais darbinieks grasās darīt, lai paveiktu viņam uzticēto, savu darba devēju interesēs. Es saprotu, ka demokrātijas principi mūsu tēvijā tiek traktēti visādi - atkarībā no izpratnes - kam, kurā laikā un kura labā īsti jānotiek. Ja starp tautas priekšstāvjiem atrodas tādi cilvēki, kuri domā, ka galvas vienīgā funkcija ir cepures valkāšana, nevis domāšana, tad viss ir kārtībā. Vienīgi NB: gadsimts aiz loga ir nomainījies un ielās staigā cita paaudze!