Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, 2015.gada beigās tiesā nonāca kopumā pieci pieteikumi, kuros prasības priekšmets bija lūgums uzlikt par pienākumu Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt laulību starp viendzimuma personām. Tiesa lēma vienu pieteikumu pieņemt un ierosināja lietu, kuru slēgtā procesā skatīs 5.jūlijā.
Tomēr četrus pieteikumus tiesa nepieņēma, kā rezultātā blakus sūdzības nonāca AT. Patlaban Administratīvajā rajona tiesā ir ierosinātas trīs lietas, mainot prasības priekšmetu, proti, runa ir par viendzimuma ģimenes attiecību reģistrēšanu. Arī šīs lietas tiks skatītas slēgti.
Kā ziņots, AT atcēla zemākas instances lēmumu nepieņemt pieteikumu saistībā ar laulības reģistrēšanu starp viena dzimuma personām. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu, jo līdzpieteicējām nav no tiesību normām izrietošas subjektīvās tiesības prasīt reģistrēt laulību starp viena dzimuma personām. AT Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atcēla.
AT piekrita Administratīvās rajona tiesas tiesneša secinājumam, ka patlaban normatīvajos aktos nav paredzētas tiesības noslēgt laulību viena dzimuma personu starpā, līdz ar to līdzpieteicējām nav subjektīvo publisko tiesību prasīt laulības reģistrāciju.
Tomēr AT tālāk secināja, ka, ja personu mērķis nav tieši un vienīgi laulības reģistrācija, bet personas vēlas panākt viņu kā viendzimuma personu ģimenes attiecību atzīšanu, reģistrāciju un aizsardzību, pieteikuma priekšmets lietā ir jāinterpretē plašāk. Proti, šāds pieteikuma priekšmets ir par administratīvā akta izdošanu par viena dzimuma divu personu ģimenes attiecību juridisku reģistrēšanu. Savukārt, vērtējot šādu personu prasījuma plašāko interpretāciju, ir noskaidrojams, vai liegums reģistrēt šādas partnerattiecības nepārkāpj Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Tādēļ pieteikuma pieņemšanas stadijā nav iespējams konstatēt, vai konkrētajā gadījumā nav aizskartas līdzpieteicēju tiesības un tiesiskās intereses, un līdz ar to atzīt, ka personām nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu.
Tikai skatot lietu pēc būtības un vērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, tostarp apsverot iespēju vērsties Satversmes tiesā, tiesa var konstatēt tiesību aizskārumu esību vai neesību, rezumēja AT.
Lietā par partnerattiecību reģistrēšanu tika pievienotas tiesnešu Jautrītes Briedes un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas. Tiesneši skaidroja, ka izskatāmajā lietā bija jāatzīst, ka līdzpieteicējām nav subjektīvo tiesību prasīt savu attiecību - laulības, partnerības - juridisku reģistrāciju, un publiskas personas atteikums to darīt neveido subjektīvo tiesību aizskārumu, jo nedz Satversmes 96.pants, nedz 110.pants, uz kuru atsaucas AT šajā lietā, neparedz valsts pozitīvu pienākumu paredzēt viena dzimuma personu laulības vai partnerattiecību juridiskas reģistrēšanas iespēju. Arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras neizriet tūlītējs un vispārīgs valsts pozitīvs pienākums paredzēt viena dzimuma personu laulības vai partnerattiecību juridiskas reģistrēšanas iespēju.
Vienlaikus tiesneši saskatīja nepieciešamību valstij noregulēt šādu personu tiesiskās attiecības, jo regulējuma neesamība rada vairākas praktiskas ar tiesībām uz ģimenes dzīvi saistītas problēmas, bet, viņuprāt, līdzšinējā tiesībpolitiskā izšķiršanās tiesai ir jārespektē, jo tiesa ir pakļauta likumam un tiesībām.