Tieši tā sauktie korkonti tika izmantoti iespējams nelikumīgu apķīlājumu veikšanai, kā rezultātā bankā radies līdzekļu iztrūkums 109 miljonu latu apmērā.
Intervijā Krūmane arī atzina, ka Latvijas Krājbanku FKTK uzraugot ilgāku laiku, tāpēc bankai ierobežota nerezidentu kreditēšana. Pastiprinātās pārbaudes iemesli esot vairāki, Krūmane minēja, ka "tā ir daļa šo te akcionāru, gan, protams, nenoliegšu Antonova kunga biznesa apetīte. Jā, arī šie te darījumi ap airBaltic, tas viss, protams, bija mūsu uzraudzības lokā."
Intervijā de facto Krūmane gan turpināja noliegt pārmetumus, kāpēc pastiprinātās pārbaudes laikā nevarēja fiksēt iespējamās noziedzīgās darbības ar šiem korkontiem. "Redziet, līdzekļus korkontos, ja viņi tiek uzrādīti kā esoši, un uz katru dienu jau nav nekādu šo audita atzinumu, auditori gada beigās saņem apliecinājumus, ka šie līdzekļi katrā korespondējošā bankā ir tādā apmērā un tas ir apstiprinājums un apliecinājums, ka šie līdzekļi ir. Bet katru dienu jau neviens nesniedz šādus apstiprinājumus," skaidroja Krūmane.
Kā zināms, naudas iztrūkumu Krājbankā atklāja 18.novembrī. Proti, ticis pieņemts lēmums akumulēt bankas korkontos esošo naudu vienas bankas kontā, taču 5 gadījumos saņemt atteikums un izrādījies, ka tie apķīlāti. Krūmane de facto gan atzina, ka līdz šim šāda prakse nav tikusi izmantota, bet turpmāk banku uzraugs to varētu izmantot biežāk. "Šis gadījums lieliski to parāda, ka tas ir jādara. Un tas ir, ko mēs jau šobrīd esam uzsākuši pārbaudīt citās bankās," de facto sacīja Krūmane.
Viņa arī sacīja, ka "Lietuvas kolēģi to vispār nebija konstatējuši. Kad mēs Lietuvas kolēģiem pirmdien, administratoram iedevām šo informāciju, viņš mums atbildēja pēc trim dienām, ka... lietuvieši tikai tad to konstatēja, viņi par to vispār nebija iedomājušies."
de facto šovakar arī vēsta, ka lēmumu par Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu pieņēmis visai plašs iesaistīto personu laiks. Raidījumam tapis zināms, ka lēmuma pieņemšanas brīdī klāt bijušas ne vien FKTK amatpersonas, bet arī finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.