Kā Dienu informēja Rīgas pilsētas vēlēšanu apgabalā, galvaspilsētas 41 parakstu vākšanas vietā otrajā nedēļā parakstījušies 16 805 iedzīvotāji. Pirmajā parakstu vākšanas nedēļā no 1.līdz 7.novembrim Rīgā tika savākti 4756 paraksti.
Lielākā parakstījušos aktivitāte bijusi galvaspilsētas centrā, tāpat uz iecirkņiem iedzīvotāji vairāk devušies brīvdienās, Dienai pastāstīja Centrālās Vēlēšanu komisijas pārstāvis Juris Kokins.
"Te noteikti var vilkt paralēles ar (Nila) Ušakova parakstīšanos," Dienai atzina sociologs Aigars Freimanis. Viņš norādīja, ka parakstu vākšanu parasti ietekmējot divas tendences – vispirms parakstīšanās intensitāte pieaugot atkarībā no informācijas, kas tiek noraidīta potenciālajai mērķauditorijai. "Pirmā nedēļa parasti ir iešūpošanās periods," sacīja A.Freimanis.
Otrā tendence esot parakstīšanās tēmas atspoguļojums medijos. Parakstu vākšana šajā gadījumā ir apjomīgi iztirzāta medijos, tāpat plaši atspoguļota N.Ušakova parakstīšanās un paša mēra skaidrojumi šajā sakarā, "kur viņš mēģina tā smalki lietas ietērpt vārdos, aicinot parakstīties arī tos, kam parakstīšanās nav svarīga". "Viņš parakstu vākšanai mēģina pielikt citu saturu – maigāku, subjektīvāku, un tam ir iespaids," atzina A.Freimanis.
Sociologs norādīja, ka pieaudzis ir arī reklāmas apjoms, kurā iedzīvotāji tiek aicināti parakstīties. Un savā ziņā ar šo parakstu vākšanu tās ierosinātāji mēģina sacensties ar savulaik Nacionālās apvienības ierosināto parakstu vākšanu, norādīja sociologs.
Jau ziņots, novembrī Centrālā Vēlēšanu komisija organizē parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai piešķirt oficiālās valsts valodas statusu Latvijā. Par krievu valodu kā otro valsts valodu parakstījies arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas Centrs).
(Papildināts ar A.Freimaņa viedokli)