Noslīkušo statistika Latvijā ir dramatiska. Šajā jomā esam Eiropas valstu saraksta augšgalā. Lai gan jau gadiem ilgi tiek runāts par nepieciešamību apgūt peldētprasmi skolās, situācija nav uzlabojusies. To rāda arī skolu aptaujas dati. Tikai trešajai daļai skolēnu nodarbības ir pilnā apjomā.
Plānā ir, naudas nav
Programmu Drošība uz ūdens ar 108 stundām Izglītības un zinātnes ministrija plānoja kā nākamā gada prioritāro pasākumu. Tam ik gadu būtu vajadzīgi četri miljoni eiro, taču, ņemot vērā, ka par nākamā gada vienīgo prioritāti ir izvirzīta valsts drošība, šī iniciatīva netika virzīta tālāk, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, piebilstot, ka skolu programmā ir iekļauts modulis Peldēšana, kurā ir ietverts arī jautājums par drošību uz ūdens. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi turpināt profesionālās pilnveides programmu, kas kopš 2020. gada tiek īstenota sadarbībā ar biedrību Peldēt droši, atvēlot šim mērķim no valsts budžeta 13 098,25 eiro. Šogad plānots nokomplektēt piecas grupas kopumā ar 100 dalībniekiem, kam mācības būs par brīvu (iepriekšējos gados to apguva ap 500 cilvēku). Mērķauditorija ir izglītības iestāžu sporta skolotāji, un mācības nedēļas nogalēs notiks piecās pilsētās: Valmierā, Līvānos, Rīgā, Dobelē un Kuldīgā.
Ar situāciju kopumā neapmierinātību neslēpa komisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) – klausoties Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvī, viņam radusies déjà vu sajūta – nekas nav mainījies kopš 9. aprīļa sēdes, kad par šo jautājumu tika runāts. Tik vien kā Latvijas Peldēšanas federācija pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma aptaujājusi 511 skolu par peldētapmācības iespējām tajās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 20. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00