Viedoklis vai ziņa, ka patēriņš atgriezies pirmskrīzes līmenī, uztverama ar prieku vai bažām, Dienas aptaujāto ekonomistu vidū atšķiras.
Domnīcas Certus direktors Vjačeslavs Dombrovskis vērš uzmanību, ka būtībā "desmit gadu laikā esam stāvējuši uz vietas", un tajā nekā pozitīva nesaskata. "Ekonomikas attīstība šajā valstī nekad nav bijusi ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā vietā. Rezultāts izaugsmes ziņā un līdz ar to arī mājsaimniecību tēriņu ziņā ir diezgan loģisks," viņš komentēja.
Citādi gan izsakās DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Tas, ka izdevumu apmērs ir aptuveni tāds pats kā 2008. gadā, nenozīmē, ka Latvijas ekonomika nebūtu panākusi nekādu progresu. "Ja mēs apskatāmies, kāds ir eksporta sektors, tā ir pilnīgi cita pasaule, īpaši, ja mēs runājam par pakalpojumu eksportu. Tur ir bijusi ārkārtīgi strauja izaugsme. Arī preču eksportā ir bijusi gan pilnīgi cita kvantitāte, gan kvalitāte," norāda eksperts.
Turklāt – "jo bagātāka valsts, jo lielākā mērā patēriņš būtībā ir sacensība par statusu, kas ir nulles summas spēle. Mēs pagaidām vēl, tā teikt, esam ceļā uz to.
Latvijā vēl ir daudz cilvēku, kuri nevar nopirkt lietas, kuras viņiem būtu tiešām nepieciešams.
Kā skaidro Strautiņš, vienkāršoti izsakoties, lielāks patēriņš pagaidām nozīmējot to, ka cilvēki dzīvo arvien labāk. Taču vienlaikus ekonomists arī uzskata, ka "šī ziņa ir pārāk skaista, lai būtu patiesība". Tā kā šobrīd augstāks ir arī vidējais cenu līmenis, patēriņa izdevumi uz vienu iedzīvotāju reālā izteiksmē joprojām ir nedaudz mazāki nekā pirms krīzes. Taču jāatceras, ka pirmskrīzes laika tēriņi nav tas, uz ko tiekties, jo tobrīd tie bija izgājuši ārpus rāmjiem. Neskatoties uz to, kā norāda Strautiņš, šobrīd Latvijas iedzīvotāji "joprojām tērē mazāk, nekā varētu atļauties".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 21. jūlija, numurā!
NAV VIENALGA
vārds
bubulis