Federācijas vadītājs Andris Siliņš sēdes sākumā norādīja, ka pensionāriem ir radusies neizpratne, kāpēc, ja sociālajā budžetā ir radies vairāku simtu miljonu eiro uzkrājums, tas netiek izmantots pensiju indeksācijai, bet gan tiek novirzīts citiem mērķiem.
Kā klātesošajiem sacīja Straujuma, viņa jūtas neērti pensionāru priekšā, tāpat kā viņa nejūtas ērti nevienas cilvēku grupas priekšā, kurai ir grūti apstākļi. Premjere uzsvēra, ka labi apzinās, cik grūti ir izdzīvot ar tādiem līdzekļiem, cik saņem pensionāri.
Tomēr viņa uzsvēra, ka var sadalīt tik, cik valsts nopelna, un Latvija nerīkosies kā Grieķija un nedzīvos uz citu valstu rēķina. Straujuma sacīja, ka viss ir atkarīgs no tā, kā attīstīsies valsts tautsaimniecība.
Straujuma arī sacīja, ka kopā ar Pārresoru koordinācijas centru izveidos darba grupu, kura "soli pa solim ies cauri ministriju budžetiem", lai atrastu tādas politikas, kuras varētu mainīt, šādi ietaupot līdzekļus pensionāriem, iekšlietu sistēmai, aizsardzībai un slimnīcām.
Straujuma vēlreiz uzsvēra, ka, viņasprāt, pareizi būtu pārrēķināt no sākuma mazās pensijas, bet par to vēl tiks lemts. Viņa arī piebilda, ka "ja man būtu nauda, ko paņemt, es jums šo naudu izdalītu".
Savukārt Reirs pensionāriem stāstīja, ka nākamgad valstī ir izdalītas četras prioritātes - iekšējā, ārējā drošība, veselības aprūpe, izglītība, ja šajā jomā tiks veidotas strukturālas reformas, kā arī sociālais nodrošinājums, kurā ietilpst arī pensijas.
Reirs stāstīja, ka palīdzība pensionāriem ir jāmeklē kompleksi - ne tikai ar pensiju indeksāciju un negatīvo kapitāla indeksu novēršanu. Daudz svarīgāki jautājumi pensionāriem ir veselības aprūpe, jo tas, ko viņi iegūtu no kapitāla indeksu izlīdzināšanas, tiktu "noēsts", viņiem nonākot slimnīcā.
Viens no šādiem pasākumiem ir iemaksu samazināšana slimnīcās no 14 uz 10 eiro, kā arī līdzmaksājuma samazinājums par manipulācijām, sacīja finanšu ministrs un piebilda, ka Finanšu ministrija (FM) meklēs papildu līdzekļus šī procesa turpināšanai.
Reirs arī mierināja pensionārus un uzsvēra, ka pensiju indeksācija šogad būs un tas nevienā mirklī nav ticis apšaubīts.
Sēdes laikā pensionāri izteica arī savus viedokļus un vērsa valdības pārstāvju uzmanību uz vēl citiem viņiem aktuāliem jautājumiem.
Kāds pensionārs klātesošajiem sacīja, ka piemaksas, kuras savā laikā tika maksātas no sociālā budžeta, bija pretlikumīgas. Tomēr iemesls, kāpēc pensionāri "lielu troksni necēla", bija tādēļ, ka tā laika labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kuru pensionārs nodēvēja par "lielu demagoģi", viņiem pateica - "ja sāksiet par šo cīnīties, jums noņems arī piemaksas, un tas jums vairāk sāpēs". Viņš arī vērsa uzmanību, ka daudzi pensionāri, it īpaši tie, kuri dzīvo vieni, ir pakļauti nabadzības riskam.
Kāda pensionāre sacīja, ka ļoti daudz līdzekļu tiek tērēts bezdarbnieku pabalstiem. Viņa uzskata, ka šie cilvēki nevēlas strādāt.
Savukārt kāda cita pensionāre Reiram sacīja, ka viņa skaidrojumu par to, kāpēc nevar pārrēķināt pensijas, vajadzētu nolasīt pie pensionāra ledusskapja, kurā nav pārtikas.
Pensionāri arī vērsa uzmanību, ka "šodien viņi šeit ir, bet rīt var arī nebūt". Tika uzsvērts, ka senioriem nav laika gaidīt un viņi ir nopelnījuši cilvēka cienīgas vecumdienas.
Pensionāri arī vērsa amatpersonu uzmanību, ka citur Eiropā ir noteikts pensionāru patēriņa grozs, jo pensionāri nav tie, kurus ietekmē tas, ka samazinās degvielas cenas vai arī pilsētas centrā ir iespējams izīrēt lētākus dzīvokļus.
Pensionāri uzsvēra, ka vairāk uzmanības ir jāpievērš vientuļajiem pensionāriem, jo viņi vienmēr nav bijuši vieni. Kāda kundze minēja piemēru, ka kādai pensionārei vīrs nomira neilgi pirms savas pensijas saņemšanas, tomēr viņa no sava vīra sociālajām iemaksām neko nesaņem.
Tāpat sēdē pensionāri vērsa uzmanību, ka 26% Latvijas pensionāru nevar atļauties ne zāles, ne ārstu.
Reirs gan aizrādīja, ka Latvijā ir viens kopējais budžets un, pieliekot kādai nozarei klāt, būtu kādai nozarei jāatņem.
Otrdien notika LPF ārkārtas sēde, kurā tika pārrunāta turpmākā rīcība pensiju jautājumā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pagājušajā nedēļā izsludinājis Saeimas pieņemtos grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz sākt pārrēķināt pensijas no nākamā gada, lai novērstu negatīvu kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru.
Paredzēts, ka pensijas tiks pārrēķinātas no nākamā gada, bet konkrētos gados pārskatāmās pensijas un pārskatīšanas nosacījumi tiks noteikti ikgadējā valsts budžeta likumā un vidējā termiņa budžeta ietvara likumā, izvērtējot valsts budžeta iespējas. Līdz ar to šajā likumā nav iekļauts mehānisms pensiju pārskatīšanai, vai tas tiks darīts atkarībā no piešķiršanas laika, vai pensijas apmēra. Tas tiks noteikts budžeta likumā.
Likuma izmaiņas paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par "1". Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss "1", tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Līdztekus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.