Pavasara periodā, kad dienas kļūst arvien garākas un siltākas, arī pasta darbiniekiem biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad suns ilgāku laiku atstāts bez uzraudzības, un tādējādi pastniekam nav iespēju piekļūt pastkastītei, lai nogādātu sūtījumu adresātam, vienlaikus neriskējot ar savu veselību.
Ja mājdzīvnieks ir agresīvs, tiek nopietni apdraudēta pastnieku veselība, bet attiecīgajā adresē dzīvojošie nesaņem sev adresētos sūtījumus. 2018. gadā reģistrēti 19 suņu uzbrukumi Latvijas Pasta pastniekiem, bet 2019. gada pirmajos trīs mēnešos – divi uzbrukumi.
Latvijas Pasts norāda, ka paši suņu īpašnieki nereti mēdz uzskatīt, ka "viņa suns ir draudzīgs un nekādā gadījumā nekaitēs pastniekam", bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt teritorijā, lai nogādātu sūtījumu, suns var kļūt agresīvs.
Biežākās kļūdas, ko pieļauj suņu saimnieki, ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kurš pārvietojas ar divriteni, suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns.
Pasta sūtījumu piegādi būtiski apdraud arī bojātas pastkastītes, kā arī fakts, ka daudzviet Latvijā korespondences saņēmēji vispār nav novietojuši pastkastītes.
To apliecina Latvijas Pasta adrešu reģistra statistika – no 1,03 miljoniem adrešu vairāk nekā 77 000 vietās sūtījumu piegāde nav droša vai ir vispār neiespējama pastkastītes neesamības, tehnisku bojājumu, neatbilstoša izmēra, nepareiza novietojuma vai citu līdzīgu iemeslu dēļ.
Neatbilstošas pastkastītes sastopamas gandrīz katra pastnieka apkalpes teritorijā, un šī problēma galvenokārt izplatīta pilsētās - gan daudzdzīvokļu mājās, gan pie privātmājām. Taču arī lauku teritorijās dzīvojošie klienti ne vienmēr ir parūpējušies par piemērotām pastkastītēm sev adresēto sūtījumu saņemšanai, un bieži problemātiskas pastkastītes vai pastkastīšu trūkums tiek konstatēts dārzkopības kooperatīvajās saimniecībās, kā arī juridisko personu un pat valsts iestāžu ēkās.
Visvairāk faktu par pastkastīšu neatbilstību un neesamību konstatēts Rīgas reģionā – Rīgā, Babītē, Inčukalnā un Raganā. Šī problēma regulāri tiek fiksēta arī citur Latvijā, visbiežāk: Kurzemes reģionā – Aizputē, Bārtā, Kuldīgā, Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā un Ventspilī; Latgales reģionā – Ludzā, Rēzeknē un Rudzātos; Vidzemes reģionā – Alojā, Lubānā un Raunā; Zemgales reģionā – Aizkrauklē, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī un Ogrē, kā arī citviet Latvijā.
Latvijas Pasts atgādina, ka uzņēmumam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.
Savukārt adresātiem, kuri savas pastkastītes nav novietojuši un noformējuši atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām, pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pasta sūtījumus nepiegādāt, bet izsniegt pēc pieprasījuma pasta nodaļā.
Rūpējoties par pasta sūtījumu veiksmīgu un drošu piegādi, Latvijas Pasts aicina iedzīvotājus pieskatīt mājas sargus un pievērst uzmanību sev piederošo pastkastīšu stāvoklim – lai tās nav bojātas, ir slēdzamas, lai uz tām ir skaidri saskatāma adrese, dzīvokļa numurs vai mājas nosaukums, uzvārds vai juridiskas personas nosaukums, lai pastkastīte atrodas pieejamā vietā un ir atbilstoša izmēra.
Irlielāmērāticams