Pēdējie dati liecina, ka 2014.gadā tika reģistrēti 38 legionelozes gadījumi, bet 2015.gadā tika reģistrēti 22 saslimšanas gadījumi.
Lai gan dati par pagājušo gadu vēl ir provizoriski, var secināt, ka saslimstība pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājusies, norādīja Jansone.
Savukārt par šo gadu dati vēl nav apkopoti, bet īpašs slimības uzliesmojums vai gadījumu pieaugums šogad nav reģistrēts.
Informācija SPKC mājaslapā liecina, ka leģionāru slimībai raksturīgs straujš sākums, cilvēka temperatūra paaugstinās līdz 39-40,5 grādiem, novērojamas vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, kā arī caureja.
Infekcijas avots ir legionellu baktēriju saturošs ūdens. Cilvēks var inficēties, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.
Lai izvairītos no inficēšanās dzīvesvietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem plus 20 grādiem pēc Celsija, bet karstā - virs 50 grādiem pēc Celsija.
Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai duša. Tāpat baktērijas vairojas cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Svarīgi regulāri veikt dušas galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
Tāpat vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.