Birojā uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) valodas lietojums un mācību kvalitāte skolās jākontrolē stingrāk. Problēmas konstatētas arī Rīgā.
Apjomīgais pētījums par bilingvālo izglītību veikts kopumā 49 Latvijas mazākumtautību skolās. Biroja eksperti virknē skolu atklājuši dažādas neatbilstības izglītības likuma prasībām attiecībā uz skolotāju zināšanām, piemēram, skolotājiem un skolēniem bijusi atšķirīga izpratne par to, kā tad īsti jāpasniedz priekšmets - mazākumtautības valodā, valsts valodā, bilingvāli vai kā citādi.
Tomēr šokējošākais secinājums ir tāds, ka daļa skolotāju pietiekamā līmenī neprot valsts valodu. Tiesībsarga vietniece Inese Piļāna stāsta, ka šie pārkāpumi konstatēti arī Rīgā, kas ekspertus pārsteidzis. Viņi pētījuma gaitā pabijuši teju visās lielākās Latvijas pilsētās, arī Daugavpilī, Rezeknē un Liepājā.
Izglītības eksperti uzskata, ka valodas nezināšana liedz bērniem kvalitatīvi apgūt mācību vielu. Skolotāju arodbiedrības vadība aicina IZM pastiprināt kontroli skolās. Arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško pauž izbrīnu par šādu situāciju, jo IZM pakļautībā esot pietiekams skaits kontrolējošo institūciju.
Izglītības ministra amata kandidāte Mārīte Seile žurnālistiem atklājusi, ka vēl nav iedziļinājusies šajā problēmā, tomēr sola, ka reakcija neizpaliks. Tāpat viņa nespēja atbildēt uz jautājumu, vai atbalstītu visu skolu pilnīgu pārēju uz mācibām valsts valodā no 2018.gada, ko aktīvi lobē Nacionālā apvienība un atbalsta atsevišķi Vienotības politiķi.