Vienlaikus pētījumā lielākā daļa jeb 40% (gadu iepriekš - 37%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīmējuši, ka pēdējo gadu laikā izglītības kvalitātē valstī nav ne uzlabojusies, ne arī pasliktinājusies, 16% (18%) pauduši uzskatu, ka ir vērojama uzlabošanās, kā arī 16% (17%) bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Lapsa piebilda, ka Latvijā kopš 2014.gada arvien turpina pieaugt to aptaujāto īpatsvars, kuri sliecas piekrist viedoklim, ka izglītības kvalitāte valstī pasliktinās - 2015.gadā šādu uzskatu pauda 25% respondentu, bet 2014.gadā - 26%.
Turklāt, pēc jaunākās aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji aizvien kritiskāk vērtē sagatavoto speciālistu atbilstību darba tirgum - aptaujā 42% iedzīvotāju šovasar piekrituši apgalvojumam, ka izglītības iestāžu absolventu kvalifikācija nav apmierinoša, kamēr 38% pauduši viedokli, ka Latvijas izglītības sistēma nereaģē uz aktuālo pieprasījumu darba tirgū, bet 36% ir atzīmējuši, ka izglītības sistēma sagatavo speciālistus, kuriem, lai sāktu strādāt profesijā, ir nepieciešama kvalifikācijas celšana.
Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanos, pēc iedzīvotāju paustā, vienlīdz svarīgi ir gan veikt izmaiņas studiju programmu saturā (32%), gan ieviest stingrākas prasības pasniedzējiem, rūpīgāk izvērtējot viņu kvalifikāciju (32%). Nedaudz retāk aptaujātie izcēluši arī nepieciešamību dot studentiem vairāk iespēju iegūt praksi (29%) un valsts līmenī piešķirt lielāku budžetu augstākās izglītības vajadzībām (26%). Tikmēr krietni retāk respondenti norādījuši, ka palīdzība jāmeklē ārvalstīs, piemēram, piesaistot neatkarīgus ārvalstu ekspertus augstākās izglītības programmu akreditācijai (5%).
Vērtējot vides zinātnes nākotnes potenciālu, 30% respondentu minējuši, ka šai sfērai ir potenciāls attīstīties nākotnē, tāpēc uz to Latvijas izglītībā būtu jāliek lielāks uzsvars, savukārt uzskatu, ka vides zinātne ir svarīga, taču tā patlaban jau tiek mācīta pietiekami, pauduši 18%, un tikpat bieži - 18% - respondenti norādījuši, ka ir citas zinātnes sfēras, kurām ir daudz lielāks potenciāls.
Aptaujā arī 42% pauduši uzskatu, ka vispārizglītojošajās skolās pirmām kārtām būtu jāatjauno stingrāka disciplīna, 14% minējuši, ka pirmām kārtām būtu jāatjauno skolēnu praktiskie darbi vasarā - skolas sakopšana nākamajam mācību, bet 9% pauduši viedokli, ka būtu jāatjauno skolas formas.
Baltic International Bank Latvijas barometrs ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.