Pētījumā secināts, ka 47% kredītņēmēju varētu iegādāties dzīvības apdrošināšanu, taču naudu iztērē, piemēram, izklaidējoties vai pērkot saldumus.
47% respondentu norāda, ka ikdienā varētu samazināt savus tēriņus 10 līdz 15 latu robežās, lai būtu iespēja iegādāties dzīvības apdrošināšanu. Pētījumā noskaidrots, ka 29% būtu ar mieru samazināt saldumu un citu uzkodu lietošanu, 23% varētu retāk apmeklēt kino vai teātri, 19% mazāk smēķēt un lietot alkoholu. Visvairāk cilvēku nav gatavi atteikties no auto lietošanas vai ceļojumiem, bet 12% vispār nav gatavi no kaut kā atteikties par labu dzīvības apdrošināšanai, kas neparedzētā situācijā viņu ģimenei sniegtu finansiālu atbalstu.
Puse jeb 49% aptaujāto kā iemeslu kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanas neesamībai, norāda pakalpojuma dārdzību. Savukārt 5% aptaujāto jūtas tik pārliecināti, ka ar viņiem nekas ļauns nevar notikt, tāpēc dzīvības apdrošināšana nav nepieciešama, bet 3% šim jautājumam uzmanību nepievērš laika trūkuma dēļ.
"Daudziem no mums dzīvības apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, tās pieejamību apliecina arī klientu ikmēneša iemaksa, kas vidēji ir 15 -20 latu robežās. Zīmīgi, ka apdrošināto un neapdrošināto kredītņēmēju ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir praktiski vienādi, secināts pētījumā. Polises pieejamību pamato arī stabili pieaugošais dzīvības apdrošināšanas pakalpojuma pieprasījums, tāpēc aizbildināšanās ar dzīvības apdrošināšanas dārdzību, visticamāk, nav pamatota," komentē apdrošināšanas sabiedrības Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.
Pētījums arī parādījis, ka kredītņēmēji, kuriem ir dzīvības apdrošināšana, pret savu nākotni izturas atbildīgāk nekā tie, kuriem tādas nav. Galvenie iemesli, kas kredītņēmējus visvairāk biedē, lai varētu pilnvērtīgi turpināt pildīt uzņemtās kredītsaistības, ir darba zaudēšana, darspēju zaudēšana, ilgstoša slimošana u.c.
Kā liecina aprēķini, ja vidēji aizdevums ņemts 35 gadu vecumā uz 20 gadiem par summu 35 000 eiro, tad dzīvības apdrošināšanas ikmēneša iemaksa vidēji ir ap 20 latiem jeb 30 eiro mēnesī. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, šī ir summa, no kuras puse kredītņēmēju būtu gatavi atteikties, lai apdrošinot dzīvību un veidojot uzkrājumus iegūtu ģimenes finansiālās drošības garantu ilgtermiņā.