EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp Covid-19 kontekstā.
Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.
“Mūsu pētījums parāda, ka cilvēki Latvijā kopumā vēlas vairāk tiešsaistes sadarbības ar valsti – 39% iedzīvotāju to izvirza kā galveno valsts prioritāti digitālas sabiedrības attīstībā, taču līdztekus mēs redzam skaidri izteiktu satraukumu par nevienlīdzību – gan COVID-19 ietekmē, gan tehnoloģiju attīstības rezultātā kopumā. Latvijai ir kritiski svarīgi ņemt vērā pandēmijas ietekmes un digitālās transformācijas nevienmērīgo gaitu, lai nezaudētu lielas sabiedrības daļas iesaisti ekonomikā,” saka Nauris Kļava, EY Latvija Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris.
Jautājumā par pandēmijas ietekmi būtiski atšķiras Latvijas un Rietumeiropas valstu iedzīvotāju domas. Piemēram, Vācijā krīzes ietekmē visvairāk tiek sagaidīts valdības tēriņu pieaugums sociālai drošībai, kā uzskata 49% Vācijas iedzīvotāju, bet tehnoloģiju lomas pieaugums tiek minēta kā otra galvenā tendence, kas radīsies pandēmijas ietekmē – to sagaida 48% vāciešu, bet tikai 41% vāciešu sagaida ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Francijā tehnoloģiju lomas pieaugumu COVID-19 rezultātā sagaida 42% iedzīvotāju, bet ienākumu nevienlīdzības pieaugumu – tikai 34%.
Kontekstā ar bažām par nevienlīdzību, vairākums Latvijas cilvēku, jeb 58%, ir norādījuši, ka labprāt piedalītos valsts veidotā apmācību programmā, lai veicinātu savas digitālās prasmes. Šie rādītāji ir izteikti līdzīgi gan Lietuvā (63%), gan Igaunijā (58%).
Tāpat Latvijas iedzīvotāji izrāda aktīvu interesi par ciešāku iesaisti valsts un pašvaldību darbā, izmantojot tiešsaistes kanālus. Piemēram, 73% Latvijas iedzīvotāju vēlētos izmantot balsošanu internetā lēmumu pieņemšanai par dažādiem pašvaldību līmeņa pakalpojumiem, bet 70% labprāt izmantotu tiešsaistes aplikāciju saziņai ar pašvaldību par ikdienas norisēm, un problēmām, bet 64% izmantotu aplikāciju, lai izteiktu viedokli par savas apkaimes attīstības plāniem. Savukārt, 67% Latvijas cilvēku labprāt izmantotu tiešsaistes balsošanu, lai novērtētu vai pat atsauktu vēlētas amatpersonas vēlēšanu starplaikā.
EY Connected Citizens parāda, ka tikai 25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdība un valsts iestādes ir efektīvi izmantojušas digitālās tehnoloģijas cīņā ar pandēmiju, kamēr 63% uzskata, ka valsts pārvaldes rīcība ar digitāliem risinājumiem ir bijusi vai nu ļoti vai samērā neefektīva.
Šī situācija būtiski atšķiras Igaunijā, kurā valsts reakciju tehnoloģiju ziņā kā ļoti vai samērā efektīvu uzskata 44% cilvēku (tikpat to uzskata par samērā vai ļoti neefektīvu). Lietuvā vērtējums ir līdzīgāks Igaunijai – 41% cilvēku valsts rīcību vērtē kā efektīvu, bet 48% kā ļoti vai samērā neefektīvu.
Pētījums kopumā parāda, ka vairāk kā 98% iedzīvotāju katrā Baltijas valstī lieto internetu vismaz reizi dienā un 77% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tehnoloģijas padara dzīvi labāku (81% Baltijā kopumā). Tomēr, tikai 16 % sagaida, ka sabiedrība kļūs vienlīdzīgāka tehnoloģiju ietekmē. Tāpat arī 37% uzskata, ka tehnoloģijas piešķirs vairāk ietekmes tiem, kuri jau šobrīd ir turīgi un ietekmīgi, kamēr 19% uzskata, ka tehnoloģijas sniedz vairāk ietekmes vidusmēra iedzīvotājiem.