Pētījums: Latvijas pašvaldības mēdz veidot savu ārpolitiku, izceļas Rīga

Pašvaldības, līdzīgi kā virkne nacionālā līmeņa valsts institūciju, arvien aktīvāk iesaistās darbībās ārpus savas valsts robežām. Šādas tendences skaidrojamas ar starptautiskā līmenī risināmo jautājumu daudzuma palielināšanās un ar atvieglotām ārējās sadarbības iespējām, ceturtdien, prezentējot savu jaunāko pētījumu Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte, sacīja LAPPC zinātnieki, norādot, ka kopumā tā ir normāla prakse, jo arī Eiropas Savienības līmenī pašvaldībām, lai gan tikai konsultatīvā kapacitātē, ir tiesības izteikties par sev svarīgiem tematiem.  

Pētnieks Māris Cepurītis skaidroja, ka iemesli, kāpēc visbiežāk pašvaldības cenšas veidot "savu ārpolitiku", ir saistīti ar ekonomiku (piemēram, investīciju piesaiste, tūrisma attīstība, vides jautājumi), kultūras saišu dēļ, piemēram, ja ir vēsturiskas attiecības ar kādu grupu citā valstī, bet trešais iemesls ir politiska rakstura - pašvaldības cenšas nostiprināt savu vietu starptautiskajā politikā, piemēram, Spānijas reģiona Katalonijas gadījumā.  

Kā noskaidrots pētījumā, kopš 2009. gada Latvijas 119 pašvaldībām ir atšķirīga ārējo attiecību prakse. Mazāk aktīvas ārējo attiecību veidošanā ir pašvaldības ar nelielu iedzīvotāju skaitu un attiecīgi ar ierobežotākiem resursiem. Starp aktīvākajām ir minamas lielās republikas nozīmes pilsētas. Kopumā Latvijas pašvaldību prioritātes ārējo attiecību veidošanā saistāmas ar praktiskiem ieguvumiem. Attiecīgi pašvaldību dienaskārtībā plašāka uzmanība tiek pievērsta sadarbībai ekonomiskos jautājumos vai tādos, kas saistīti ar infrastruktūras attīstību. Ne mazāk svarīgas pašvaldību sadarbības jomas ir kultūra un izglītība, kas, izmantojot Eiropas Savienības investīcijas, ļauj uzturēt un attīstīt pašvaldību iedzīvotāju kultūras aktivitātes. Tāpat pašvaldības izmanto sadarbību pieredzes apmaiņai. Notiek pieredzes gūšana no Rietumeiropas un Skandināvijas valstu pašvaldībām, savukārt Latvijas pašvaldības ir pieredzes avots Latvijas Austrumu kaimiņvalstu un ES Austrumu partnerības valstu pašvaldībām.

Pētnieks Arnis Latišenko skaidroja, ka pašvaldībām sadarbība ir gandrīz ar visām Eiropas valstīm, principā no Eiropas kontinenta attiecības nav konstatētas tikai ar pundurvalstīm un dažām Balkānu zemēm. Nav sadarbība ar Āfriku, Āziju un musulmaņu zemēm. 

Lai Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību paradiplomātijai ir konservatīvs raksturs - sadarbība tiek veidota ar jau zināmiem partneriem pārbaudītās sadarbības sfērās. Konservatīvisms skaidrojams gan ar informācijas pieejamību par potenciāliem sadarbības virzieniem, gan resursiem, kuru ierobežotība motivē pašvaldības ieguldīt drošos sadarbības virzienos, nevis jaunos un nezināmos.

Pētījumā atklāts, ka Krievija ir aktīvs spēlētājs Latvijas reģionos un tās federālie subjekti ir partneri Latvijas pašvaldībām. Augstāku Krievijas aktivitāti iespējams novērot pašvaldībās, kurās dzīvo lielāks skaits krievu - Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē. Šeit Krievija un tās reģioni sniedz atbalstu iniciatīvām, kas vērstas uz krievu valodas, kultūras izplatību, tai skaitā arī Krievijas oficiālā vēstures traktējuma nostiprināšanu. Arī Krievijas federālie subjekti, piemēram, Sanktpēterburgas un Maskavas pilsētas aktīvi darbojas Krievijas tautiešu politikas ietvaros. Šo Krievijas pilsētu darbība tautiešu politikas ietvaros vērsta uz krievu skolu pedagogiem, Otrā pasaules veterāniem un jauniešiem.

Krievijas virziens arī ir redzamākais kurā novērojama pašvaldību ārējo attiecību attālināšanās no valsts kopējā ārpolitikas kursa. Uzskatāmākais piemērs ir Rīgas pilsētas vadības aktivitātes, kur pretēji Latvijas un Eiropas Savienības kopējai pozīcijai, pašvaldība tiecas veidot īpašus kontaktus ar Maskavu un pat Krievijas Federācijas oficiālajiem pārstāvjiem. Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) arī mēdz doties vizītēs uz Maskavu, kura, kā skaidroja Andis Kudors, ir no Krievijas valdības deleģēta strādāt arī valsts ārpolitikas mērķu panākšanas labā. 2015. gadā Ušakovs arī Maskavā, Kristus Glābēja katedrālē, saņēma Starptautiskā Sabiedriskā pareizticīgo tautu vienotības fonda (SSPTVF) prēmiju par kristietības principu stiprināšanu sabiedrībā. 

Saistībā ar paralēlo diplomātiju var atgādināt, ka portāls Diena.lv jau vēstīja par Ušakova (Saskaņa) braucienu uz Vašingtonu, kur viņš kritizējis Latvijas valdības ieceri pāriet uz izglītību tikai valsts valodā.

Jānorāda, ka pētnieki neuzskata, ka sadarbība ar jebkuru citu valsti būtu nosodāma. Kā pasvītroja Kudors, satraucoši ir gadījumi, kad tiek ignorēta kopējā valsts ārpolitikas vīzija un Ārlietu ministrijas rekomendācijas. 

Pētījuma ietvaros veikta Latvijas pašvaldību pārstāvju anketēšana, kā arī intervijas ar republikas nozīmes pilsētu pārstāvjiem un Latvijas Pašvaldību savienības agrāko priekšsēdi Andri Jaunsleini. Papildus veikta informācijas apkopošana par Latvijas pašvaldību ārējām aktivitātēm un Krievijas federālo subjektu un diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbību Latvijas reģionos laikā no 2009. gada līdz 2017. gadam.