Vislielākie attālinātās strādāšanas piekritēji ir tie, kuri šajā krīzes laikā jau strādāja attālināti (62%), cilvēki vecumā no 18 līdz 39 gadiem, ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, ar augstāko izglītību, vadītāji (40%), kvalificēti speciālisti (38%) un pašnodarbinātās personas (51%).
Pētījumā noskaidrots, ka pēc krīzes beigām strādāt attālināti vairāk vēlas Rīgā (39%) un Pierīgā (36%) dzīvojošie. Vidzemē vēlmi strādāt attālināti pauž 30% iedzīvotāji, Latgalē - 27%, Zemgalē - 25%, bet vismazāk Kurzemē - 24%.
Ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs komentēja, ka pētījuma rezultāti atklāj, ka strādāšana attālināti ir zināma privilēģija un pieejama ļoti konkrētu sociālo grupu pārstāvjiem, tostarp Latvijas vidusslānim.
"Tas liek izvērtēt ne tikai šo darbu specifiku un to kā pandēmijas apstākļi iespējams mainīs darba vides dinamiku, bet arī paturēt prātā visus tos darbus, kurus "attālināt" nav iespējams. Kā redzējām, tieši tās profesijas, kuru funkcija paredz klātesamību, ir bijušas sociāli svarīgākās krīzes laikā. Šim novērojumam vajadzētu rosināt vispārēju diskusiju par to, kuri darbi tiek augstāk novērtēti - gan morāli, gan monetāri," pauda Šuvajevs.
Tele2 personāla vadītāja Aija Bite-Ozere norādīja, ka, visticamāk, Covid-19 pandēmijas krīzei būs lielāka ietekme ilgtermiņā. Ja pirms krīzes daudzi īsti nedomāja par iespēju strādāt attālināti, tad dzīves to faktiski piespieda un, kā izrādās, liels skaits iedzīvotāju vēlas arī turpmāk strādāt attālināti. Tas būs jauns izaicinājums uzņēmumiem - kā organizēt turpmāk savus iekšējos darba procesus, kā būt produktīviem ilgtermiņā, kā sabalansēt uzņēmuma un darbinieku vēlmes.
Lai noskaidrotu, kā ārkārtējā situācijā Latvijā mainījušās iedzīvotāju prasmes, Tele2 veica #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījumu sadarbībā ar Norstat, un tajā piedalījās 1011 respondenti.