Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2% - un neuzrādītie darbinieki - 17,4%.
Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās Baltijas valstīs. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem.
Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka atzina, ka vislielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kuru esot vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka trešdien Rīgā notiek ikgadējā konference Ēnu ekonomika Latvijā, kurā prezentē pētījumu Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017.
2016. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 20,7% no IKP, kas bija mazāk nekā vēl gadu iepriekš - 2015. gadā.
Nodokļi ir pārāk augsti