Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, šogad iedzīvotājiem bijis pēdējos piecos gados pozitīvākais noskaņojums - ar finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks (30%) kā neapmierināto (28%). Tostarp visbiežāk šo gadu kā finansiāli veiksmīgu atzinuši ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 25 gadiem un iedzīvotāji, kuri nodarbināti privātajā sektorā.
Pētījumā Latvijas iedzīvotāji kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu minējuši pārtikas izmaksas (72%), ikmēneša izdevumus par mājokli (63%) un transporta tēriņus (56%), bet 50% iedzīvotāju norādījuši uz izmaiņām likumos, kas sekmēja ģimenes regulāro izdevumu kāpumu. Tajā pašā laikā 37% iedzīvotāju finanšu situāciju labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums, kā arī 22% izjutuši pozitīvas pārmaiņas savā darbavietā, bet trešais biežāk minētais iemesls pozitīvām finanšu situācijas izmaiņām bija spēja mēneša beigās "savilkt galus" (21%).
"Kā redzam pētījumā, kopējā ekonomiskā situācija valstī un arī uzņēmējdarbībā ir uzlabojusies - to izjūt reģioni ar augstāko ekonomisko aktivitāti, savukārt Latgalē, kur vairākus gadus un arī pašlaik ir lielākais bezdarbs, iedzīvotāji daudz vairāk jūtas nobažījušies par esošo un turpmāko finanšu stabilitāti. Arvien lielāks pieprasījums darba tirgū ir jauniešiem, kas viņiem ļauj palielināt kopējo ieņēmumu apmēru un drošības sajūtu par savu finansiālo nākotni. Likumsakarīgs šķiet mājsaimniecību vērtējums par pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu spēcīgo negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, jo šīs ir trīs galvenās izmaksu pozīcijas, kam Latvijas iedzīvotāji tērē lauvas tiesu ikmēneša ienākumu," sacīja Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Institūtā arī atzīmēja - ja pērn 37% respondentu norādīja, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, tad šogad šādi domā 41% iedzīvotāju. Savukārt, prognozējot finanšu izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā, vērojams pesimisma pieaugums - lai gan situācijas uzlabošanos sagaida nemainīga sabiedrības daļa (30% šogad un arī pērn), tomēr negatīvs scenārijs par ģimenes budžeta stāvokļa pasliktināšanos prognozēts biežāk (attiecīgi 29% šogad pretstatā 22% pērn). Optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki - vairāk nekā puse (57%) jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem ir pārliecināti, ka turpmākajos 12 mēnešos viņu finansiālā situācija turpinās uzlaboties, savukārt pesimisms par nākotni salīdzinoši strauji aug iedzīvotāju vidū pēc 44 gadu vecuma.
Apskatot iedzīvotāju noskaņojumu reģionos un Rīgā, secināts, ka pozitīvas izmaiņas mājsaimniecības finanšu budžetā visvairāk paredz Zemgalē dzīvojošie (34%). Līdzīgu pozitīvu "maciņa" pieaugumu sagaida Rīgas, Kurzemes un Vidzemes mājsaimniecības (vidēji norāda 30% iedzīvotāju). Būtiski mazāku finanšu situācijas uzlabošanos paredz Latgalē – tur pozitīvs skats nākotnē ir nedaudz mazāk kā piektajai daļai (18%) iedzīvotāju. Likumsakarīgi, Latgalē 36% iedzīvotāju Jauno gadu sagaida ar vislielākajām bažām.
"Kas pozitīvi, optimistiski nākotnē raugās arī bezdarbnieki – gandrīz trešdaļa nestrādājošo paredz, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija turpmāko 12 mēnešu laikā uzlabosies. Tas varētu būt saistīts ar reģistrēto bezdarba līmeni valstī, kas turpina samazināties un pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem Latvijā šā gada novembrī bija pazeminājies līdz zemākajam punktam kopš 2009.gada – sasniedzot 6,7%," piebildis Jansons.
Pēc aktīvu apmēra Swedbank ir lielākā banka Latvijā.