Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā piecpadsmitgadīgo skolēnu vidū 23% ir zemi sasniegumi matemātikā un 15% - dabaszinātnēs.
Pētījums atklāj, ka tikai piecas valstis - Bulgārija, Vācija, Spānija, Francija un Polija - ir sākušas īstenot programmas, lai pilnībā novērstu zemus mācību sasniegumus. Astoņas valstis - Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Austrija, Lielbritānija un Norvēģija - ir izstrādājušas nacionālo stratēģiju dabaszinātņu izglītības veicināšanai, bet vairums pārējo valstu īsteno atsevišķas programmas un projektus, piemēram, skolu partnerības un zinātnes centrus.
Pētījumā secināts, ka vairums Eiropas valstu arī veicina inovatīvas pieejas dabaszinātņu mācīšanā jau sākumskolā, piemēram, mācību vielas apguvi praktiskās izpētes ceļā. Daudzās valstīs pastāv arī ieteikumi iesaistīt skolēnus diskusijās par vides jautājumiem un demonstrēt dabaszinātņu praktisko pielietojumu ikdienas dzīvē.
Neskatoties uz iepriekš minēto, nevienā Eiropas valstī nepastāv nacionāla atbalsta politika skolēniem ar zemiem sasniegumiem dabaszinātņu priekšmetos. Tā vietā tiek nodrošināts atbalsts skolēniem ar mācīšanās grūtībām neatkarīgi no mācību priekšmeta, izmantojot diferencētu pieeju, individuālas nodarbības, klasesbiedru atbalstītu mācīšanos, kā arī skolēnu grupēšanu pēc spējām.
"Ja Latvija vēlas sasniegt līdz 2020. gadam noteiktos Eiropas mērķrādītājus piecpadsmitgadniekiem, būtu nepieciešams jau tagad valsts izglītības stratēģiskajos dokumentos iekļaut īpašas norādes un termiņus un attiecīgi pilnveidot skolu pamatizglītības programmu saturu un skolotāju prasmes," uzskata Aija Lejas-Sausa, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Eurydice programmas vadītāja.
Savukārt cits Eurydice pētījums atklāj, ka tikai piecās Eiropas valstīs - Anglijā, Itālijā, Nīderlandē, Īrijā un Norvēģijā - ir definēti nacionālie mērķi sekmības līmeņa paaugstināšanai matemātikā, lai gan lielāka daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ir izstrādājušas vispārējas vadlīnijas grūtību novēršanai skolēniem.
Vairumā Eiropas valstu pastāv uz sasniedzamajiem rezultātiem bāzēta pieeja, lielāku nozīmi piešķirot skolēnu praktiskajām prasmēm. Matemātikas satura apjoms izglītības satura vadlīnijās ir samazinājies, taču lielāks kļuvis uzsvars uz problēmrisināšanu un matemātikas praktisko pielietojumu. Šāda pieeja labāk atbilst skolēnu vajadzībām un skaidri parāda, kā matemātika var tikt pielietota reālajā dzīvē.