M.Hazans Tv3 raidījumam Nekā Personīga atzina, ka Latvijā valsts iestādes dzīvo gluži kā greizo spoguļu karaļvalstībā. Plānus par budžetu, pensiju reformu un vēl vairākas būtiskas lietas ierēdņi gatavo īsti nezinot, cik šajā valstī ir iedzīvotāju. Notiekošajā profesors vaino ierēdņu slinkumu, nevis naudas trūkumu. Viņš pētījumu veicis pāris nedēļās un tas viņam nav prasījis lielas izmaksas.
Ja ticētu Latvijas oficiālajai statistikai, tad mūsu valstī šobrīd dzīvo 2,2 miljoni iedzīvotāju, milzu migrācijas vilnis uz Angliju, Īriju, Vāciju un citām darba meklētāju mekām nav noticis. 10 gadu laikā Latviju pametuši vien 33 tūkstoši. Tas pēc iedzīvotāju skaita ir viena vidēja lieluma pilsēta kā Rēzekne. Bet patiesība ir daudz skaudrāka. No kartes būtu jāizdzēš nevis viena, bet sešas šādas Latvijas pilsētas.
Ar profesora M.Hazana pētījumu iepazinies arī Valsts prezidents. Viņam pētnieka dati likušies daudz ticamāki par valsts oficiālo statistiku.
"Mēs bijām Cēsīs. Un tur tajā pirmajā pasākumā ar deputātiem. Es viņiem prasu – cik ta jums to cilvēku ir? Vai jūs varat pateikt? Nu nevar! Nu tas ir tas pamatjautājums, par ko mēs īsti runājam. Es saprotu, ka Afganistānā kalnu karš un nevar pateikt. Bet ja te nevar," Valsts prezidents Andris Bērziņš norādīja Nekā Personīga.
Atbildīgie par iedzīvotāju reģistru - Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde piekrīt, ka dati reģistrā ir novecojuši. Bet vaino pie tā cilvēkus, kas par savu aizbraukšanu nav paziņojuši.
Arī Centrālā Statistikas pārvalde labprātāk turas pie vecajiem - viņuprāt daudz drošākiem datiem. Mainīt pagaidām neko negrasās, jo šādi iedzīvotājus reģistrē visur Eiropā. Profesora M.Hazana veikumu viņi varot tikai pieņemt zināšanai.
Šogad notika tautas skaitīšana, kam valsts iztērēja 6 ar pus miljonus latu. Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure skaitīšanas rezultātus sola tikai februārī, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tie neatbildēs uz valsts attīstībai tik svarīgo jautājumu – cik cilvēku Latvijā ir palicis.
Statistiķu uzraugi Ekonomikas ministrijā pilnībā paļaujas uz padoto darbu. Lai pārvalde pētītu papildus datus no citu valstu reģistriem, neesot ne darba roku, ne naudas.
Profesors M.Hazans stāsta, ka viņam pētījums "izmaksāja pāris nedēļu mana atvaļinājuma laika. Viss. Nekādas naudas tur nebija. Tie ir publiski pieejami dati."
Atšķirībā no Latvijas ierēdņiem, statistiķi Lietuvā un Igaunijā līdzīgi kā profesors meklē un atrod savus iedzīvotājus ārvalstu datu bāzēs. Nu arī mūsu ierēdņi Finanšu ministrijā esot palūguši iepazīties ar profesora pētījumu. Tikmēr pētnieks ierēdņus mudina rīkoties ātrāk un strādāt radošāk.
"Mans izskaidrojums, ka tas ir slinkums. Pārsvarā tas ir slinkums. Labi, var nosaukt savādāk – iniciatīvas trūkums," uzskata M.Hazans.
