Latvijā jau labu laiku piemaksājam savas vēstures un ģeogrāfiskā novietojuma prēmiju, kas izriet no uzkrātajiem stereotipiem. "Tas nav nekas jauns," norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis situāciju, ka Baltijas valstīm aizņemšanās izmaksas ir augstākas nekā tām eirozonas valstīm, kurām ir lielāki parādi. Un šoreiz nav runa par nekontrolētiem parādu apjomiem vai refinansēšanas termiņu ievērošanu, kas palielinātu aizņemšanās procentu likmes. Tās ir finanšu tirgus bažas, ka Igaunija, Latvija un Lietuva varētu būt nākamais Krievijas imperiālisma mērķis, vēsta Politico. Tā, piemēram, šā gada maija sākumā Valsts kase izsolīja vērstpapīrus ar 3,5% likmi, salīdzinājumam pērnā gada februārī – ar 0% likmi.
Maksājam vairāk
Līdz ar to Baltijas valstis, kuru parāda attiecība pret IKP svārstās no padsmit līdz apmēram 40%, par aizņemšanos maksā līdzīgi kā eirozonas lielie parādnieki – Itālija un Grieķija, kuru attiecīgie rādītāji būtiski pārsniedz 100%. "Latvijas obligāciju ienesīgums ir jutīgāks pret procentu likmju svārstībām, ko pastiprina arī
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!