Ikgadējā Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas pasākumā piedalīsies ārvalstu vēstniecību, ministriju, Rīgas Domes pārstāvji, Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieki, Stradiņa slimnīcas vadība, darbinieki un Biedrības Latvijas Savienība "Černobiļa" vadība.
No Latvijas avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju. Radiācija ir dziļi ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību – vairāk nekā trīs tūkstoši no tiem kļuvuši par invalīdiem, vairāk nekā deviņi simti miruši un daudzi zaudējuši darbaspējas. Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.
Černobiļas AES katastrofa notika 1986. gada 26. aprīlī Ukrainas PSR, tagadējā Ukrainas teritorijā. Tā tiek uzskatīta par vēsturē lielāko kodolkatastrofu un ir viena no divām, kura novērtēta ar 7. līmeni pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas (otra — Fukušimas I AES avārija Japānā).
Radioaktīvie izmeši ar vēju un nokrišņiem piesārņoja lielāko daļu Eiropas, 60% radioaktīvo izmešu izkrita Baltkrievijā. Lielās platībās Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika evakuēti vairāk kā 336 000 iedzīvotāju.[1] Katastrofas rezultātā ar radiāciju saindējās 237 cilvēki, no kuriem trīs mēnešu laikā mira ap trīsdesmit. Palielinājās saslimstība ar vairogdziedzera vēzi. Tā kā radioaktīvie elementi lēnām sabrūk, radiācijas piesārņojums laika gaitā ir mazinājies.