"Esmu gandarīta, ka vēl šajā Saeimas sasaukumā ir izdevies pieņemt likumu, kas palīdzēs Latvijas mediju vidi padarīt caurspīdīgāku un mazāk ietekmējamu, kā arī veicināt žurnālistu darba redakcionālo neatkarību," norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene. "Kā ceļamaize jaunajam parlamentam būs interneta vides sakārtošana. Lai gan saskaņā ar likuma grozījumiem arī interneta vietni varēs reģistrēt kā masu informācijas līdzekli, interneta portāliem, kuru loma publiskajā komunikācijā aizvien pieaug, reģistrācija pagaidām nebūs obligāta."
Saeimas pieņemtā likuma redakcija arī paredz, ka, reģistrējot masu informācijas līdzekļus, turpmāk būs jānorāda arī detalizētas ziņas par medija īpašniekiem (dibinātājiem) un izdevējiem - juridiskām vai fiziskajām personām. Jauna ir arī prasība norādīt medija darbības termiņu, ja tas tiek dibināts uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai.
Saskaņā ar likuma grozījumiem arī interneta vietne var tikt reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis.
Likums arī papildināts ar normu, ka redaktors (galvenais redaktors), veicot savus pienākumus, ir redakcionāli neatkarīgs.
Likuma grozījumi veikti pēc Latvijas Žurnālistu apvienības ierosinājuma.