Pievienojoties eirozonai, ECB tiešajai uzraudzībai pakļaus Swedbank, SEB un Nordea bankas

"Nordea Bank Finland Pls." Latvijas filiāle šajā sarakstā iekļauta automātiski kā eirozonas bankas filiāle, skaidro FKTK.

Kamēr nav stājies spēkā vienotais banku uzraudzības mehānisms, būtiskas izmaiņas finanšu sistēmā FKTK nesaredz.

Šodien Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri panāca politisku vienošanos par vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma izveidi. Balstoties uz vienošanos, tuvākajā laikā tiks sāktas konsultācijas ar Eiropas Parlamentu ar mērķi panākt galīgo vienošanos pēc iespējas drīz.

Vienoto uzraudzības mehānismu veidos ECB un nacionālās kompetentās iestādes. ECB būs atbildīga kopumā par vienotā uzraudzības mehānisma darbību un tai būs galvenā loma eirozonas valstu banku uzraudzībā, bet uzraudzība tiks īstenota diferencētā veidā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FKTK.

Pagaidām, kamēr vienotais uzraudzības mehānisms nav stājies spēkā, FKTK būtiskas izmaiņas finanšu sistēmā nesaredz. Ja Latvija 2014.gadā pievienosies eirozonai, trīs lielākās bankas varētu tikt pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai. Taču arī ECB uzraudzība noritēs sadarbībā ar nacionālo uzraugu FKTK. Ja Zviedrija neiesaistās tajā brīdī vienotajā uzraudzības mehānismā, sadarbībā par pārrobežu jautājumiem attiecībās ar Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādi ECB uzņemas līdzšinējo FKTK lomu.

Detalizētākas aprises par plānoto mehānismu FKTK varēs komentēt, kad no ES Padomes tiks saņemta sarunu rezultātā precizētā redakcija.

Kā informēja FKTK, mehānisms paredz, balstoties uz noteiktiem kritērijiem - kredītiestādes lielums, relatīvā nozīmība ekonomikā, noteikt, kuras no kredītiestādēm pakļaujas ECB tiešai uzraudzībai, kuru uzraudzībā nozīmīgāka loma būs nacionālajām uzraudzības iestādēm, tai pašā laikā saglabājot iespēju, ka jebkura banka var tikt pakļauta ECB tiešajai uzraudzībai. Jebkurā gadījumā vismaz trīs nozīmīgākajām mehānismā iesaistītās valsts bankām jābūt ECB uzraudzībā. Mehānisms respektē dalībvalstu specifisko apstākļus, nozares struktūru un citus tās raksturlielumus, vienlaikus nodrošinot stabilu bāzi, kas ļauj ECB īstenot savus uzdevumus un faktiski un efektīvi atbildēt par vienotā uzraudzības mehānisma kā sistēmas vispārējo darbību, skaidro FKTK.

No visām 6000 eirozonas bankām pēc apstiprinātajiem kritērijiem aptuveni 200 tiks pakļautas tiešajai ECB uzraudzībai.

Nacionālajām kompetentajām iestādēm makrouzraudzības instrumentu izmantošanā un kredītiestādes licences izsniegšanas un anulēšanas procesā ir atvēlēta būtiska loma. Sankciju piemērošanā prudenciālās uzraudzības jomā ir dalīta kompetence starp ECB un nacionālajām kompetentajām iestādēm, skaidro FKTK.

Nacionālās kompetentās iestādes paliek pilnībā atbildīgas par naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, finanšu instrumentu tirgus likumdošanas ievērošanu un citiem banku darbības aspektus. Eiropas Banku iestādei (EBA) saglabājas pilnvaras izstrādāt vienoto regulējumu un strādāt pie uzraudzības prakses konverģences.

FKTK atzinīgi novērtē, ka ir panākts kompromiss par ECB un nacionālo kompetento iestāžu sadarbības modeļa un pamatkritēriju noteikšanu jau pašā regulā, kas nodrošina skaidrību par mehānisma darbību. Piedāvātie kritēriji nodrošina līdzsvaru starp uzraudzības centralizāciju un praktiski īstenojamu mehānismu šādas uzraudzības realizācijā.

Arī dalībvalstis, kuras nav ieviesušas eiro, bet vēlas piedalīties vienotajā uzraudzības mehānismā, var sākt ciešu sadarbību ar ECB, piedalīties Uzraudzības padomes darbā ar līdzvērtīgām tiesībām.

Bija plānots, ka vienotās uzraudzības mehānisms pēc darbības sākšanas nodrošinātu iespēju Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) tieši rekapitalizēt grūtībās nonākušās eirozonas bankas, tādējādi neapgrūtinot eirozonas valstis ar vēl lielākām parādsaistībām.

Priekšlikums paredz, ka ECB pilnā apjomā sāks īstenot savas uzraudzības pilnvaras 2014.gada 1.martā vai 12 mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās.

Finanšu ministrijā skaidro, ka šorīt agri no rīta pēc 14 stundu garām ES finanšu ministri panāca politisku vienošanos par diviem regulu projektiem, kas turpmāk veidos vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma tiesisko bāzi. Ministri vienojās par regulu projektiem, ar ko ECB piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku jeb ECB regulu, kā arī par grozījumiem regulā, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi jeb EBA.

ECB būs arī jāveic plašas uzraudzības aktivitātes attiecībā uz kredītiestādēm eirozonas dalībvalstīs. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, arī tās dalībvalstis, kurās valūta nav eiro, būs tiesīgas piedalīties vienotajā kredītiestāžu uzraudzības mehānismā.

Savukārt EBA regulas mērķis ir ieviest izmaiņas EBA regulas prasībās, lai izvairītos no sadrumstalotības iekšējā tirgū pēc vienotā uzraudzības mehānisma izveides.

Finanšu ministrijā skaidro, ka minētie priekšlikumi ir pamats "banku savienības" izveidei, jo bez vienotas uzraudzības mehānisma nākotnē tiek plānots ieviest arī vienotu finansiālas grūtībās nonākušu kredītiestāžu problēmu noregulējuma mehānismu, kura uzdevums būs risināt šo kredītiestāžu restrukturizācijas jautājumus, vienlaikus rūpējoties par to, lai maksimāli tiktu aizsargātas nodokļu maksātāju intereses.

Lai panāktu vienošanos, ES dalībvalstu starpā līdz pēdējam brīdim notika diskusijas par to, lai vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma ietvaros nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības gan eirozonas dalībvalstīm, gan arī dalībvalstīm, kas vēl nav eirozonā. Diskusijas norisinājās arī par ECB uzraudzības tvērumu, ievērojot eirozonā esošo kredītiestāžu skaitu - 6000.

Panāktā vienošanās paredz, ka ECB kompetencē būs to vienotā uzraudzības mehānisma dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzība, kas atbildīs diviem kritērijiem, ko veido aktīvu kopapjoms un aktīvu kopapjoma attiecības pret iekšzemes kopproduktu. ECB regulas projekts paredz arī to, ka, nesasniedzot noteikto slieksni, jebkurā gadījumā katras dalībvalsts trīs nozīmīgāko kredītiestāžu uzraudzību veiks ECB.