Pilns internets ar ziloņiem trauku veikalā

Dzīvē mēdz gadīties visādi pārsteigumi, piemēram, pēkšņi jāmeklē cits darbs. Jaunais darba devējs droši vien paskatīsies, kā šis sprukstiņš izskatās internetā, bet tur šis pārdzēries plikņu kompānijā ālējas.

Man ir 3 veidu paroles. 1. Tur, kur vajadzīga tikai formāla reģistrēšanās un nekāda kaut cik nozīmīga informācija netiek prasīta, parole vienkārša un visur vienāda. 2, Sekundāras nozīmes pasta servisi, arī tas pats Endomondo u.c. vietas, kur apgrozās pietiekami nozīmīga, bet tomēr ne kritiski svarīga personiskā informācija - parole sarežģīta, bet arī viena un tā pati. 3. Būtiski svarīga personiskā informācija (norēķini, galvenā pasta adrese u.tml.) - paroles unikālas katram resursam un sarežģītas, bet veidotas pēc noteiktas mnenoniskas sistēmas, lai būtu viegli atcerēties, piemēram, pēc pierakstītā pirmā un pēdējā simbola. Ar sociālo ekshibicionismu nesirgstu, ja neskaita komentārus portālos, publiskās vietās kaut ko izlieku ļoti reti. "Kā cilvēks var nepublicēt to, ko viņš redz?" - tipisks ekshibicionista izvervelējums, nepadomājot, vai kādu vispār interesē, ko šī niecība redz.

Ir klasiski izteicieni par indivīdiem, kuri savā valdījumā ieguvuši līdz tam nebijušus resursus - pārbaude ar naudu un pārbaude ar varu. Patiesībā jau runa ir par varu vai tās ilūziju. So, jāsāk runāt par - pārbaude ar Internetu...

Vai nu nesaprot(nezina par iespējām), vai vieglprātīgi, vai nav ko slēpt.