Pircēju interese bija liela un brīžiem mākslas skolas mansardā, kur notika tirdziņš, nebija pat kur apgriezties. Piemērot cepuri ar rokdarbnieces Ilzes Ozolas darinātajiem ziediem, kāda dāma prātoja: "Zemnieki ar savu produkciju jau ienākuši tirgū un piedāvā pircējiem iegādāties tieši no saimniecības vestus dārzeņus, piena produktus, svaigas zivis. Viņiem noteikti varētu pievienoties arī amatnieki."
Kokneses tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Liepiņa atzīst, ka Latvijā šī regulārā amatnieku tirdziņu rīkošana nav attīstīta tradīcija. Dažas reizes gadā Rīgā notiek lielāki amatnieku gadatirgi, taču ne visi tajos var iekļūt.
Amatnieku darbi lielākoties nonāk salonos un ir domāti tūristiem, līdz ar to vietējam pircējam nav pa kabatai. "Mazo amatnieku tirdziņu ideja lieliski darbojas Somijā un Vācijā, kur, radot tam pievienoto vērtību, reizē ar tirgošanos notiek arī dažādi pasākumi, atrakcijas, un tā kļūst par nedēļas nogales izklaidi visai ģimenei. Taču ir vajadzīgs cilvēks, kas uzņemtos šo starpnieka lomu – savest amatniekus kopā ar pircējiem, un tā mums pietrūkst. Vēl viena problēma ir tā, ka latviešu amatnieki māk saražot lielisku preci, taču neprot to pasniegt, piedāvāt. Iespējams, arī tāpēc mums pietrūks šādu regulāru tirdziņu," saka D.Liepiņa.
Pirmais solis pretī šādai idejai ir Aizkraukles rajona Kokneses pagastā nesen atvērtais amatniecības centrs "Mazā kāpa", kas kļuvis arī par jaunu tūrisma objektu šī reģiona piedāvājumā. Darbnīcā, kur pamatā nodarbojas ar ādas apstrādi, var apskatīt darbu tapšanas procesu, iemēģināt roku tajā pašiem, aplūkot arī citu amatnieku darinājumus, te rīko arī svētkus un dažādu pasākumus, viesus sagaidot ar pašceptiem pīrāgiem un tēju.