Uzsākt publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras veikšanu Ķekavas apvedceļa īstenošanai lēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Satiksmes ministrijas (SM) virzīto rīkojuma projektu. Pēc partnerības iepirkuma līguma noslēgšanas projektēšanai un būvniecībai, kas izmaksātu 77,7 miljonus eiro, tiks doti trīs gadi, bet apsaimniekošanai – 20 gadi, kuru laikā valsts ik gadu privātajam partnerim maksās t. s. pieejamības maksājumu astoņus miljonus eiro. Procentu maksājumi sasniegs 41 miljonu eiro. Kopumā paredzēts izbūvēt 17,5 kilometrus ceļa, tostarp 14,4 kilometrus pilnībā no jauna. Četras joslas stiepsies 11,1 kilometrugarumā, bet divu joslu ceļš būs 6,4 kilometrus garš.
Pēc valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes locekļa Mārtiņa Lazdovska teiktā valdības sēdē, 15% no 17 tūkstošiem automobiļu esošajā divjoslu autoceļā no Rīgas uz Ķekavu (E67/A7) ir kravas auto. Patreizējā satiksmes intensitāte, kas arvien turpina pieaugt, trīskārt pārsniedz to, kāda šim ceļam paredzēta, to būvējot. PPP projektam izvēlēts modelis, kur privātais partneris veiks visus sagatavošanās darbus, kā arī būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. Projekta sociāli ekonomiskais (ceļu satiksmes negadījumu un satiksmes dalībnieku patērētā laika izmaksas, transportlīdzekļu nolietojums, kā arī nodokļu ieņēmumi) ieguvums aplēsts par vairāk nekā 34 miljoniem eiro.
Iepirkumu paredzēts izsludināt nākamā gada vidū, projektēšana noritētu 2019. gadā, būvniecība 2020.‒2021. gadā, 2022. gads būtu izmēģinājuma fāze, bet maksāt valsts sāktu tikai no 2023. gada 20 gadu garumā. Privātais partneris projekta laikā veiktu gan ikdienas, gan periodisko ceļa uzturēšanu, veicot arī asfalta virskārtas maiņu. Nepieciešamo zemju iegādei līdz pat 2019. gadam nepieciešami vēl apmēram 12 miljoni eiro.
Latvijas transporta plūsmas intensitāte nav tik liela, lai par PPP projektu ietvaros izbūvētu ceļu lietošanu prasītu naudu no autobraucējiem, līdz ar ko maksātājs šādos gadījumos var būt vai nu valsts, vai pašvaldība, Dienas Biznesam norādījis biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 2. marta, avīzē Dienas Bizness!