Vēsturiski visagrāk pirmais sniegs novērots Ainažos, kur 1969. gada 19. septembrī tika reģistrēts slapjš sniegs. Savukārt agrākā pirmā sniega 1973. gada 23. septembrī tika novērota Rēzeknē, kur izveidojās pat trīs centimetrus bieza sniega sega.
1986. gada 26. septembrī īslaicīga snigšana bija vērojama daudzviet Latvijā, tostarp galvaspilsētā Rīgā, dažviet Latvijā sniga vēl arī nākamajā dienā, kā arī 29. datumā.
Ievērojama sniega sega 1966. gada 28. septembra rītā bija izveidojusies Alūksnē - tās biezums sasniedza piecus centimetrus.
No beidzamajiem gadiem jāmin 2013. gada 26. septembris, kad Griškānos tika novēroti sniega graudi, un 2013. gada 30. septembris, kad Lielpeču novērojumu stacijā sniga slapjš sniegs, kā arī 2018. gada 25. septembris, kad Ventspilī tika reģistrēti sniega graudi, bet Jelgavā sniegs. Tie bija jauni šo novērojumu staciju agrākā sniega rekordi.
Septembrī vismaz reizi pirmais sniegs ir reģistrēts gandrīz visās novērojumu stacijās, vienīgi Liepājā un Mērsragā agrākais pirmais sniegs bijis oktobra sākumā. Oktobra pirmajā pusē jau visos Latvijas reģionos var novērot arī pirmās sniega segas izveidošanos.
Parasti oktobrī tā ir īslaicīga - no atsevišķām dienām līdz pāris nedēļām, taču sniega segas biezums atsevišķās dienās un vietās var sasniegt 20-30 un pat vairāk centimetrus. Ļoti spēcīga snigšana vietām Vidzemē bija 2012. gada 25.-27. oktobrī, kad sniega segas biezums Cēsīs sasniedza 35 centimetrus.
2003. gada 27. oktobra rītā Rīgu klāja līdz pat 39 centimetriem dziļš sniegs, kas uzsniga vienas diennakts laikā. Atsevišķos aukstos rudeņos oktobra beigās Latvijas austrumu daļā var izveidoties pat noturīga sniega sega (1992. gada 23. oktobrī Alūksnes un Rēzeknes novados).
aha