Pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi 2020.gada pirmajā pusgadā veidoja 1,412 miljardus eiro, bet izdevumi - 1,311 miljardus eiro.
FM skaidroja, ka augstākus ieņēmumus gada pirmajā pusē, salīdzinot ar izdevumiem, pamatā nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi un valsts transferti, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.
"Neskatoties uz to ka Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē 2020.gada pirmajā pusgadā kopējie kopbudžeta nodokļu ieņēmumi samazinās, pašvaldībām IIN izpilde 2020.gada sešos mēnešos ir atbilstoši plānotajam, nodrošinot stabilitāti un finanšu resursu pieejamību pašvaldībām. Salīdzinot ar gada sākumu, pirmajā pusgadā par 76,6 miljoniem eiro jeb 16% ir pieaudzis pašvaldību naudas līdzekļu atlikums," informēja ministrijā.
Pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi 2020.gada pirmajā pusgadā veidoja 1,412 miljardus eiro, kas ir par 39,7 miljoniem eiro jeb 2,7% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā. IIN ieņēmumi samazinājās par 1,6 miljoniem eiro jeb 0,2%.
FM norādīja, ka IIN ieņēmumus ietekmē gan Covid-19 izraisītais bezdarba līmeņa palielinājums, gan ieviestie nodokļu reformas pasākumi, kas paredz no 2020.gada 1.janvāra paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu no 230 līdz 300 eiro, neapliekamo minimumu pensionāriem - no 270 līdz 300 eiro, kā arī atvieglojumus par apgādājamo - no 230 līdz 250 eiro. Savukārt pozitīvu ietekmi uz IIN ieņēmumiem pirmajā pusgadā veidoja augošais darba ienākuma līmenis 2020.gada sākumā, kad vēl Covid-19 situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par dividenžu maksājumiem.
Pēc FM sniegtās informācijas, lielākais kritums pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumos vērojams nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), samazinoties par 17,7 miljoniem eiro jeb 12,3%. NĪN ieņēmumu sarukumu ministrijā skaidroja ar ieviestajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai, proti, ir iespēja atlikt maksājumus uz vēlāku laiku, bet 2020.gada ietvaros. Atbilstoši prognozētajam samazinājušies arī azartspēļu nodokļa ieņēmumi par 3,5 miljoniem eiro jeb 72,2% un dabas resursu nodokļa ieņēmumi - par 1,5 miljoniem eiro jeb 25,9%.
Ieņēmumu kritums vērojams arī citās ieņēmumu grupās - nenodokļu ieņēmumi samazinājušies par 4,2 miljoniem eiro jeb 12,5%, bet pašu ieņēmumi - par 11,5 miljoniem eiro jeb 17,8%. Neliels pieaugums pirmajā pusgadā bijis valsts transfertos, kas auguši par 3,2 miljoniem eiro jeb 0,6%.
"Valsts transferti pamatfunkcijām pieauguši par 27,8 miljoniem eiro, galvenokārt pateicoties speciālajai dotācijai, ko ieviesa sagaidāmā IIN ieņēmumu krituma kompensēšanai pašvaldībām. Turpretī transferti ES fondu projektu īstenošanai samazinājušies par 24,6 miljoniem eiro, ES fondu investīciju plūsmām pērn sasniedzot augstāko punktu un pamazām mazinoties," norādīja FM.
Tāpat ministrijā informēja, ka pirmajā pusgadā samazinājušies konsolidētā pašvaldību budžeta izdevumi. 2020.gada pirmajā pusgadā izdevumu līmenis sarucis par 24,9 miljoniem eiro jeb 1,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, veidojot 1,311 miljardus eiro. Kārtējie izdevumi samazinājušies par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9%.
FM samazinājumu skaidroja ar preču un pakalpojumu izdevumu sarukumu par 41,6 miljoniem eiro jeb 13,9%, ko savukārt ietekmēja izdevumu samazināšanās valsts un pašvaldību aprūpē, apgādē un dienestā esošo personu uzturēšanai, kurināmajam un enerģētiskiem materiāliem, kā arī komunālajiem maksājumiem.
Turpretī izdevumi atlīdzībai pieauguši par 14,7 miljoniem eiro jeb 2,4%. Pieauguši arī transferti uz valsts budžetu - par 12,4 miljoniem eiro saistībā ar likumdošanā noteikto Rīgas pašvaldības kompensācijas maksājumu par SIA Rīgas satiksme negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Izdevumi sociālajam atbalstam pārskata periodā pieauguši par 4,8 miljoniem eiro jeb 9,2%.
Kapitālie izdevumi samazinājušies par 18,6 miljoniem eiro jeb 7,9%. ES fondu investīcijas saglabājas aptuveni iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī, taču kapitālie izdevumi pamatfunkcijās samazinājušies par 21 miljonu eiro.
"Izdevumu samazināšanos pamatfunkciju nodrošināšanai galvenokārt noteica aizņemšanās ierobežojumi jaunu investīciju projektu sākšanai, izņemot ES fondu projektus un pirmskolas izglītības iestāžu būvniecību vai paplašināšanu, kā arī kavēšanās ar pilsētai pašvaldības budžeta apstiprināšanu gada pirmajā ceturksnī, kas liedza Rīgai tērēt vairāk nekā vienu 12 daļu mēnesī no pērnā gada budžeta," skaidroja ministrijā.
Vienlaikus FM norādīja, lai maksimāli ātri veicinātu valsts ekonomikas izaugsmi, īstenojot augstas gatavības investīciju projektus, no 2020.gada 30.aprīā palielināts 2020.gada pašvaldību aizņēmumu limits par 150 miljoniem eiro, nodrošinot aizņēmuma pieejamību pašvaldībām ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem tautsaimniecībai nozīmīgiem projektiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieteiktajiem investīciju projektiem, kā arī atbilstoši projekta īstenošanas laika grafikam valstiski nozīmīga investīciju projekta Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija īstenošanai un papildu aizņēmumi pašvaldību investīciju projektiem jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai.
"Šāda valdības iniciatīva veicinās reģionāli svarīgu investīciju projektu īstenošanu un ir viens no pasākumiem, kas palīdz mazināt Covid-19 infekcijas izplatības sekas, veidojot īpašu valsts atbalsta mehānismu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanai, kā arī veicina valsts tautsaimniecības stabilitāti," pauda FM.