Infektoloģe skaidroja, ka patlaban šo vakcīnu mērķis ir samazināt slimības smagumu un mirstību, savukārt par to, kāda ir ietekme uz transmisiju jeb slimības izplatību, runāt ir par ātru.
Speciāliste uzsvēra, ka pirmās vakcīnu devas Eiropā - 29 valstīm, kuras pārstāv Eiropas Komisija - tiks piešķirtas atbilstoši katras valsts populācijas lielumam, proti, nebūs tā, ka bagātākās dabūs ātrāk vai vairāk.
Viņa uzsvēra, ka nākamā gada sākumā, pirmajos trīs mēnešos varētu savakcinēt 3% no valsts populācijas, uz gada vidu vakcīnas varētu būt pieejamas līdz 20% no populācijas, bet līdz gada beigām - nedaudz vairāk. Katra valsts nosaka, kuras iedzīvotāju grupas saņemtu šos 3% vakcīnu, skaidroja Zavadska.
Viņa atklāja, ka Veselības ministrija Imunizācijas valsts padomei ir uzdevusi jautājumu, kas Latvijā būtu prioritārās grupas, kurām nodrošināt vakcīnu. Vadoties no citu valstu pieredzes, eksperti sliecas par labu tam, ka tie būs veselības aprūpes darbinieki. Vienlaikus ne mazāk svarīgi būtu vakcinēt vecāka gada gājuma cilvēkus, sacīja speciāliste. "Patiesībā tie, kam vairāk būtu ietekme uz slimības smaguma un mirstības mazināšanu," viņa skaidroja.
Viņa pauda cerību, ka šis lēmums būs kompromiss. Situācijai mainoties epidemioloģiski un parādoties vairāk datiem par vakcīnu efektivitāti, šīs grupas varētu tikt pārskatītas, tomēr Zavadska nedomā, ka kaut kas varētu mainīties attiecībā uz mediķiem un augstākā riska pacientiem.
Speciāliste arī atgādināja, ka pagaidām nav apstiprināta neviena no vakcīnām.
Uz Latviju attiecas Eiropas Medicīnas aģentūras reģistrācijas lēmumi. Patlaban divi vakcīnu kandidāti ir iesniegti paātrinātai vērtēšanai - tas ir rīks, lai paātrinātu daudzsološu zāļu vērtēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju laikā, skaidroja speciāliste. "Jāpatur prātā, ka nekādi kompromisi vērtēšanas procesā netiek pieļauti," viņa uzsvēra.