Kā viens no problemātiskākajiem aizsprostiem Latvijā šis dambis tika identificēts, pateicoties sabiedrības iesaistei aizvadītajā gadā, kad tika aizsākts projekts “Par tīrām upēm”. Pēc aizsprosta nojaukšanas tiks organizēti arī sakopšanas darbi, kurā iedzīvotāji tiks aicināti iesaistīties, lai kopīgi parūpētos par tīrības un brīvā tecējuma atjaunošanu upē.
“Bejas dambis ir vienīgais aizsprosts 24 kilometrus garajā Alūksnes upē un, to nojaucot, tiks atbrīvota visa upe. Aizsprostam patlaban nav ne funkcionāla, ne finansiāla pamata, taču pēc tā likvidēšanas tiks nodrošināta barības vielu, zivju un citu dzīvību pārvietošanās. Turklāt Alūksnes upe savienojas ar Pededzi, kurā ir vairāki kvalitatīvi un vērtīgi upju posmi, un pēc aizsprosta nojaukšanas tā būs viegli un pilnvērtīgi pieejama zivīm, kas atrodas Alūksnes upē, piemēram, nēģiem un forelēm,” stāsta Pasaules Daba Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Likvidējot dambi, upe no jauna atradīs savu dabisko gultni un brīvo tecējumu. Zivis varēs migrēt un nārstot, ūdenī būs augstāks skābekļa daudzums, bioloģiskās daļiņas ūdenī sadalīsies ātrāk un ūdens kvalitāte paaugstināsies.
Aizsprosta nojaukšana notiks vairākos posmos: vasaras pirmajā pusē tiks nolaists ūdens un gada sausākajā periodā – jūlijā vai augustā – dambis tiks likvidēts. Nojaukšanas process norisināsies aptuveni nedēļu. Pēc tam tiks organizēta talka, kurā piedalīties tiks aicināts ikviens interesents, tādā veidā palīdzot veicināt Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Pēc aizsprosta nojaukšanas norisināsies vides atjaunošanās process, līdz ar to upes un piekrastes teritorija iegūs bagātīgu, pilnvērtīgu un kvalitatīvu upes un piekrastes teritoriju.
Aizsprosti, dambji un citi upju šķēršļi bloķē zivju migrācijas ceļus. To dēļ bieži tiek zaudētas nārstošanas vietas un samazinās vairāku sugu populācijas, piemēram, lašu, storu, foreļu un zušu, kas ietekmē plašāku ekosistēmas bioloģisko daudzveidību jeb tādu dzīvnieku kā ūdru un ērgļu izdzīvošanu. Pēdējos 50 gados migrējošo zivju skaits Eiropā kopumā ir samazinājies par 93% un aizsprostu likvidēšana ir viens no veidiem, kā šo kritumu ievērojami samazināt un atjaunot zivju populācijas. Vienlaikus brīvi plūstošas upes transportē arī barības vielas un citas svarīgas sastāvdaļas, kas uzlabo upju ekosistēmu un ūdens kvalitāti, kā arī pasargā piekrastes teritoriju.
2021. gadā 17 Eiropas valstīs tika nojaukti vismaz 239 upju aizsprosti, kas ir rekordliels skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākais nojaukto aizsprostu skaits ir Spānijā – tika likvidēti 108 aizsprosti, kas ir vairāk nekā 2020. gadā kopumā visā Eiropā (101 aizsprosts). Savukārt Portugālē, Melnkalnē un Slovākijā reģistrētas to vēsturē pirmās demontāžas, un Somijā tika likvidēts hidroelektrostacijas aizsprosts.
Balstoties uz iedzīvotāju sniegto informāciju projekta “Par tīrām upēm” ietvaros, tika apkopoti gandrīz 70 aizsprosti, kas atrodas Latvijas upēs. No tiem Pasaules Dabas Fonda eksperti izvērtēja un atlasīja 10 aizsprostus, kas apgrūtina upju tecējumu un kuru nojaukšana tuvākajā nākotnē būtu nozīmīga Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanai. Tika izvēlēti trīs aizsprosti, kurus plānots nojaukt tuvāko gadu laikā – šogad tas būs Bejas dambis Alūksnes upē, bet vēlāk plānots likvidēt arī caurteku Pietēnupē pie ietekas Lielajā Juglā un caurteku Sveķupītē netālu no ietekas Lenčupē.
“Esam lepni un gandarīti, ka aizvadītajā gadā uzsāktās iniciatīvas “Par tīrām upēm” ietvaros jau šogad likvidēsim pirmo aizsprostu Latvijā. Tas ir būtisks solis mūsu valsts virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanā. Upju un piekrastes teritoriju kvalitāte ir svarīga gan mums, gan arī sabiedrībai. To liecina pērn veiktā aptauja, kurā 68% respondentu noradīja, ka ir satraukti par pieaugušo piesārņojumu Latvijas upēs, savukārt, aptuveni puse norādīja, ka Latvijā pārāk maz tiek runāts par upju un to krastu tīrību un sakopšanu. Mūsu mērķis ir celt kvalitāti Latvijas upju ekosistēmai un piekrastes teritorijām, kā arī izglītot sabiedrību par to, kā katrs pat ar mazām un vienkāršām darbībām var piedalīties Latvijas upju sakopšanā,” komentē SIA “Cido Grupa’’ mārketinga vadītāja Ilze Auziņa-Grabeca.
Atzīmējot Pasaules zivju migrācijas dienu un aktualizējot jautājumu par brīvi plūstošu upju nozīmi, Pasaules Dabas Fonds un minerālūdens zīmols “Mangaļi” aicina uz dokumentālās filmas “Aizsprostu mednieki” pirmizrādi šā gada 24. maijā plkst.17.30 kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē. Filmu varēs apmeklēt bez maksas. Sekojot spāņu inženieres Pao Fernandesas Garido piedzīvojumiem, filma iepazīstina ar pasaules “upju varoņiem” visos kontinentos, kuru aizraušanās ir atjaunot upes un to ekosistēmas. Laura Vildmana no ASV, Roberto Eple no Francijas ir tikai daži no filmā satiktajām personībām. Francija kopā ar ASV pirmās uzsāka aizsprostu nojaukšanu 1996. gadā, demontējot aizsprostu Selunas upes krastos, kā arī daļēji likvidējot Poutes aizsprostu.