Pirmspensijas plānu dilemmas

Tradicionāli pensiju otrā līmeņa plāni ir pielāgoti iedzīvotāju dzīves cikla posmiem. Tā vecākiem dalībniekiem, kuriem līdz pensijai ir atlikuši mazāk nekā deviņi gadi, iesaka izvēlēties zema riska ieguldījumu plānus (vairums līdzekļu tiek ieguldīti obligācijās), lai nodrošinātu jau uzkrāto līdzekļu saglabāšanu. Piemēram, pēc Manapensija.lv sadalījuma, tie būtu konservatīvie plāni ar zemu risku. Šajos plānos sagaidāmas nelielas uzkrājuma svārstības un mazāks pieaugums ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka pensiju pārvaldniekiem tagad ir tiesības mudināt iedzīvotājus izvēlēties tiem piemērotus pensiju otrā līmeņa plānus (pamatā problēma ir tajā, ka dalībnieki neatbilstoši savam vecumam ir izvēlējušies konservatīvos plānus, nevis aktīvos plānus), pēdējo 3–4 gadu periodā konservatīvie pensiju plāni joprojām nav atguvuši savu vērtību, salīdzinot ar 2021. gada augusta/septembra augstāko punktu (izņemot INVL Konservatīvais 58+ plānu, kas lielāko daļu iegulda valstu un uzņēmumu obligācijās un apmēram 20% obligāciju indeksu fondos (pēdējā pārskata dati)). Savukārt aktīvie plāni, pārdzīvojot salīdzinoši nelielu kritumu pandēmijas sākumā (ko atguva tā paša gada laikā; līdzīgi kā konservatīvie plāni, bet ar mazāku samazinājumu) un Krievijai iebrūkot Ukrainā (atgūts apmēram pusotra un divu gadu laikā), ar uzviju to ir pārvarējuši un turpinājuši izaugsmi, kā dēļ šajā situācijā padoms par pāreju uz konservatīvākiem plāniem pirmspensijas vecumā īsti nav nostrādājis.

Tirgus likumsakarības

Laika posmā pēc 2021. gada pasaules vadošās centrālās bankas inflācijas ierobežošanas nolūkā pēdējās desmitgadēs nepieredzētā apjomā ļoti strauji paaugstināja procentu likmes. Piemēram, ASV Federālā rezervju sistēma 10 mēnešu laikā – no 2022. gada septembra līdz 2023. gada jūlijam – daudzkāršoja procentu likmi, palielinot to no 1% līdz 5,5% gadā, savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim paaugstināja galveno refinansēšanas procentu likmi no 0% līdz 4,5%. Līdz ar to obligāciju u. c. fiksēta ienākuma vērtspapīru turētājiem, t. sk. konservatīvo ieguldījumu plānu dalībniekiem, tas radīja ievērojamus šo vērtspapīru pārvērtēšanas zaudējumus, jo, palielinoties procentu likmēm, krasi samazinājās šo vērtspapīru tirgus vērtība, skaidro Latvijas Bankā. Panākot inflācijas samazināšanos, vairākas centrālās bankas, t. sk. ECB, šogad uzsāka procentu likmju samazināšanas ciklu, kas savukārt atstāja pozitīvu ietekmi uz obligāciju u. c. fiksēta ienākuma vērtspapīru, t. sk. konservatīvo ieguldījumu plānu, novērtējumu.