Daudz vakanču
Statistikas dati, ko rāda Valsts izglītības informācijas sistēma, ir daiļrunīgi: no 7515 pirmsskolas pedagogu likmēm vakantas joprojām ir 145, un tas ir liels skaitlis, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktores vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule. Arī nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietniece Irina Avdejeva pievienojās viņai, minot piemēru, kas to apstiprina: jauns bērnudārzs, kurš piedāvā 900 eiro uz papīra un sociālo apdrošināšanu, nevar pusgada laikā atrast pedagogu.
Ir gan cerība, ka drīzumā nozarē ienāks jauni spēki. Patlaban visās augstskolās pirmsskolas pedagoģijas programmās kopumā mācās 600 potenciālo pedagogu, no kuriem trešdaļa jau strādā. Iespējams, ka arī pārējie viņiem pievienosies un aizpildīs brīvās vietas, pauda IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere. Tiesa, līdz šim gan izglītības sistēmā paliek mazākā daļa pedagoģijas programmu absolventu, vēl daļa pamet to pēc kāda laika.
Jaunas programmas
Savukārt IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone vērsa uzmanību uz to, ka šogad pirmo gadu tiek īstenotas jaunās izglītības programmas, kurās ir mainīta pieeja pedagogu sagatavošanā, tostarp maksimāli pietuvinot tās ''reālajai dzīvei''. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pirmsskolas speciāliste Dagnija Vigule piebilda, ka šobrīd vēl nevar izdarīt secinājumus, cik veiksmīga ir jaunā programma, taču tajā tiešām lielāks akcents likts uz praksi un ''emocionālo jomu'' pirmsskolā, kam iepriekš studijās netika atvēlēta nozīmīga vieta. Tās vairāk bija vērstas uz mācīšanas metodiku.
Jansone arī atgādināja, ka pedagoga profesija ir reglamentēta, un tas nozīmē: jāizglītojas visas karjeras garumā. Tāpēc svarīgi, kā tiek skatītas pedagogu kompetences un kā tās pilnveido.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau pirms gada iebilda pret ieceri pirmsskolas pedagogu sagatavošanā apstāties pie pirmā līmeņa profesionālās programmas, bakalaura līmenī gatavojot sākumskolas skolotājus un iepazīstinot viņus ar ierobežotu pirmsskolas pedagoģijas kursu. Šobrīd arodbiedrība ir panākusi, ka arī pirmsskolas pedagogi tiks sagatavoti bakalaura līmenī, bet tie, kuri pabeiguši pirmā līmeņa profesionālo programmu, nedrīkstēs ieņemt pirmsskolas iestādes vadītāja un arī metodiķa amatu.
Pedagoga palīga loma
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata: pirmā līmeņa augstākā izglītības programma būtu piemērota skolotāju palīgiem. It īpaši tas būtu jāņem vērā situācijā, kad mainījusies viņu loma pirmsskolas izglītībā. Savukārt pedagogiem jābūt ar bakalaura un maģistra grādu. Attiecībā uz pedagoga palīgiem jeb auklēm profesijas klasifikators nosaka: tie ir tehniskie darbinieki, tāpēc IZM šobrīd strādā pie tā, lai viņi kļūtu par profesionāliem darbiniekiem, jo viņu atbalsts pedagogiem ir ļoti būtisks, piebilda Bašķere.
Patlaban, lai aizpildītu trūkstošo pedagogu vietu, daudzviet grupā strādā viens skolotājs un divi palīgi. Lai gan no kvalitātes viedokļa labāks modelis ir divi skolotāji un viena aukle.
Tā kā paredzēts, ka rotaļu nodarbībām jānotiek visas dienas garumā, bez izglītota palīga panākt to nevar, akcentēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols.
Jāpilnveido izglītība
Runājot par pirmsskolas izglītības iestāžu vājajiem punktiem, kā vienu no tiem Ozols nosauca vilcināšanos ar bērnudārzu vadītāju novērtējumu. Tajās iestādēs, kur IKVD bijis, viens no lielākajiem izaicinājumiem izrādījās vadītāju profesionālās zināšanas, kas prasītos pēc pilnveides. Izglītības kvalitāte atšķiras arī no iestādes dibinātāja finansiālajām iespējām. Turīgākajās pašvaldībās darbiniekiem piemaksas ir lielākas, arī bērnudārza materiālais nodrošinājums – labāks.
Ozols rosināja pašvaldībām vairāk pievērst uzmanību arī izglītības pārvalžu speciālistu izglītībai, jo nācies saskarties ar absurdām prasībām pirmsskolas jomā.
Savukārt centrs Dardedze pauž satraukumu par to, ka daļa pirmsskolu nespēj nodrošināt drošu vidi bērniem, jo darbiniekiem trūkst izpratnes par bērnu attīstības īpatnībām un prasmes koriģēt viņu uzvedību nevardarbīgā veidā, nereti bērns tiek uztverts kā traucēklis. Bet dārziņu vadītājiem svarīgāk mēdz būt tas, lai «papīri ir kārtībā», neveicinot atklātu sarunu par problēmām, arī sadarbība ar vecākiem ir formāla. Ka viss nav kārtībā, pierāda tas, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija no 2018. līdz 2020. gadam saņēmusi 100 sūdzības par fizisko un emocionālo vardarbību pirmsskolās.