Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka jaunais regulējums vairāk aizsargās dzīvokļu īpašnieku kopības, dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret dzīvokļu īpašnieku rīcību, tiem neveicot samaksu par saņemto pakalpojumu un nepildot lojalitātes pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībā uz uzkrājumu veidošanu dzīvojamai mājai.
Tāpat tiks paplašināts tiesību un pienākumu apjoms tām personām, kuras uzskatāmas par potenciālajiem dzīvokļa īpašuma ieguvējiem un uz kuriem gulstas reālnasta dzīvokļa īpašuma iegādes rezultātā.
Normatīvie akti nosaka dzīvokļu īpašnieku pienākumu veikt norēķinus, tostarp, par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, pārvaldīšanas izdevumiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajiem maksājumiem uzkrājumu fondā.
EM akcentē, ka praksē veidojas situācijas, kurās parāds par sniegto pakalpojumu atsevišķajam dzīvokļa īpašumam var negatīvi ietekmēt pakalpojuma saņemšanu visiem dzīvokļu īpašniekiem jeb visai daudzdzīvokļu mājai.
Tāpat nereti dzīvokļi, kuriem ir parāds, tiek pārdoti un parādu atgūšana kļūst vēl vairāk apgrūtināta, jo, atsavinot šo dzīvokļa īpašumu, iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka uzkrātie parādi nepāriet jaunajam dzīvokļa īpašniekam.
Sagatavotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz, ka jaunais dzīvokļa īpašuma ieguvējs atbild par reālnastas parādiem, kas radušies ne agrāk kā gadu pirms dzīvokļa īpašuma iegūšanas. Tādējādi tiks aizsargātas dzīvokļu īpašnieku kopības, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses attiecībā pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem.
Lai realizētu reālnastas institūta jeb principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu, papildus sagatavoti arī grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paplašinot to personu loku, kuras ir tiesīgas prasīt izziņu par parāda apmēru, kas gulstas uz konkrēto dzīvokļa īpašumu, paredzot šādas tiesības potenciālajam dzīvokļa pircējam.
Vienlaikus papildinātas tiesību normas, kas nosaka, par kādiem maksājumiem persona ir tiesīga prasīt izziņu, iekļaujot tai skaitā dzīvokļa īpašnieku maksājumus uzkrājumu fondā, kā arī skaidri definēti pārvaldīšanas izdevumi, uz kuriem attiecināma reālnasta.
Prognozējams, ka grozījumi abos likumos nodrošinās dzīvojamo māju nepārtrauktu ekspluatāciju un kvalitātes saglabāšanu, kā arī sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, vienlaikus palielinot iespēju atgūt finanšu līdzekļus par sniegtajiem pakalpojumiem vai neveiktajām iemaksām dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā.
Grozījumi abos likumos vēl jāapstiprina Saeimā.