"Patlaban PMLP statistika liecina, ka vidējā summa, ko ārvalstnieki tērē īpašumu iegādei, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, ir daudz augstāka nekā likumā noteiktie 50 000 un 100 000 latu. Tāpat būtu nepieciešams mainīt šīs summas atkarībā no reģiona, jo, piemēram, Rīgā un Jūrmalā šie 100 000 latu ir daudz par mazu un šo summu varētu paaugstināt, savukārt, Rīgas plānošanas reģionā ietilpstošajos Limbažos vai Kandavā, kur arī ir nepieciešami 100 000 latu, šīs summas ir daudz par augstu," skaidroja Briede.
Viņa informēja, ka līdz aprīlim nekustamajos īpašumos ar mērķi iegūt uzturēšanās atļauju investēti aptuveni 300 miljoni latu, bet aptuveni 3700 personas ir saņēmušas uzturēšanās atļaujas. Pārsvarā tie ir Krievijas pilsoņi, kam seko Ukrainas un Kazahstānas pilsoņi. Uzturēšanās atļaujas saņēmis arī aptuveni 100 Ķīnas pilsoņu.
Pārsvarā īpašumi tiek pirkti Rīgā un Jūrmalā, un vidēji viens pirkuma darījums ir par aptuveni 145 000 latu.
"Nekustamā īpašuma pircēji var būt gandrīz droši, ka katrs uzturēšanās atļaujas pieprasījums tiks arī akceptēts, jo līdz šim ir bijuši tikai aptuveni 30 atteikumi," piebilda Briede.
Agstākās jeb "Premium" klases nekustamo īpašumu kompānijas Baltic Sotheby's Real Estate valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs piekrīt tam, ka īpašumu iegādei nepieciešamās summas ir jāmaina.
"100 000 latu un 50 000 latu derēja šīs programmas sākumposmā, kamēr tā sāka darboties. Tagad šīs summas stimulē tirgu tikai Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Jādomā par to, kā stimulēt tirgu reģionos, tāpēc ir nepieciešama gradācija, jo tas līdzsvarotu investīciju plūsmu valstī," skaidroja Rozenbergs.
Viņš minēja piemēru, ka Sigulda ārvalstniekiem šķiet pievilcīga, lai investētu 100 000 latu, taču, ja tāda pati summa nepieciešama arī Rīgā, tad izvēle krīt par labu Rīgai. Ja Siguldā būtu nepieciešams investēt 75 000 latu, tad izvēlē biežāk nosliektos par labu Siguldai.
DNB bankas nekustamā īpašuma uzņēmuma Salvus izpilddirektors Ģirts Zālītis norādīja, ka nekustamā īpašuma nozarei eksporta tirgus ir kritiski svarīgs.
"Ārvalstu investoriem saistoši šķiet ne tikai iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, bet arī sākt šeit savu biznesu un iegūt pieeju Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem," skaidroja Zālītis.
Viņš piebilda, ka tikai 20% no uzturēšanās atļauju ieguvušajiem apmetas uz dzīvi Latvijā, tāpēc Latvijā būtu aktuāla tādu uzņēmumu veidošanās, kuri pārvalda un apsaimnieko īpašumus, kuru īpašnieki šeit nedzīvo.
Tāpat Zālītis piebilda, ka Salvus darījumu portfelī darījumi ar ārvalstniekiem ir tikai 2% no kopējā darījumu skaita, bet tie veido 9% no kopējās darījumu summas. "Tas pierāda, ka nerezidenti ienes ievērojamas summas ekonomikā un bez viņu naudas krīze būtu daudz dziļāka," piebilda Zālītis.
Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Ģirts Rūda atzina, ka Latvijā ir visvieglākā procedūra, lai iegūtu īpašumu un uzturēšanās atļauju, un šajā ziņā Latvija ir pirmajā vietā Eiropā.
"Tas nozīmē, ka kādā atsevišķā jomā Latvija var radīt konkurētspējīgu preci vai pakalpojumu, un tagad ir jādomā, kā to padarīt vēl konkurētspējīgāku," piebilda Rozenbergs.