Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Lita Juberte teica, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē 27.martā sākts kriminālprocess pēc divām Krimināllikuma nodaļām - par noziegumiem tautsaimniecībā un noziegumiem valsts institūciju dienestā.
Kā ziņots, VK revīzijā secināts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 595 000 latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.
Tāpat tika secināts, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem pārvalde ir izlietojusi 145 000 latu. Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, esot izlietoti 745 000 latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.
VK skaidroja, ka normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču Rīgas brīvostas pārvalde, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 miljonus latu, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.
Nelietderīgu lēmumu rezultātā un darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, radīti zaudējumi vismaz 403 000 latu apmērā, secināja VK. Naudas līdzekļi izlietoti ledlauža Varma kapitālajam remontam 354 000 latu apmērā, neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA Rīgas brīvostas flote piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 48 000 latu, kā arī samaksāta Valsts ieņēmumu dienestā noteiktā soda nauda 1032 latu apmērā par neieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, Rīgas brīvostas pārvalde ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2,08 miljonu latu apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 501 000 latu apmērā, un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 124 000 latu apmērā.
Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS Rīgas jūras līnija maksātnespējas procesā pārvaldei esot radījis papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 5,3 miljonu latu apmērā, uzskata VK.
Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, Rīgas brīvostas pārvalde no 2009. līdz 2011.gadam ir veikusi Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbus un telpu remontus 22 miljonu latu apmērā, tāpēc VK norādīja uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem.
Savukārt pārvaldes rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem, secināja VK.
Pretēji tiesību aktiem pārvalde 2010. un 2011.gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, līdz ar to 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 209 000 latu.
Revīzija veikta par 2009.-2011.gadu. Rīgas brīvostas pārvaldei sniegti vairāk nekā 20 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret komersantiem.
VK par revīzijā secināto informēja Ģenerālprokuratūru. Iesniegumu prokuratūrā uzrakstīja arī ekonomikas ministra pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ģirts Greiškalns un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāve Rīgas brīvostas valdē Inga Antāne (RP).
Tikmēr Rīgas brīvostas valsts pārstāvji vienojās lūgt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam un Rīgas vicemēram Andrim Amerikam (GKR) sasaukt ostas ārkārtas valdes sēdi, kurā izskatīs jautājumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu. Rīgas brīvostas valdes ārkārtas sēdē četri valsti pārstāvošie valdes locekļi nobalsoja par Loginova atstādināšanu no amata. Savukārt visi četri pašvaldību pārstāvošie valdes locekļi balsoja pret Loginova atlaišanu, tādēļ brīvostas pārvaldnieks no amata netika atbrīvots.