To otrdien žurnālistiem pēc valdības sēdes slēgtās daļas paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Politiķis sacīja, ka līdz ar to pagaidām nav precīzi zināms, vai izdosies panākt papildu vienošanos ar fotoradaru uzstādītājiem, lai mērierīces darbotos, kamēr valsts vērtēs iespēju tās atpirkt.
VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis apgalvoja, ka nebūs ne dienas, kad ātrums uz Latvijas ceļiem netiks kontrolēts - vienalga, ar stacionārajiem, pārvietojamajiem vai "rokas radariem".
Kozlovskis žurnālistiem atturējās precizēt summu, par kādu valsts 27 stacionāros un 30 pārvietojamos fotoradarus varētu atpirkt. Viņš vien norādīja, ka summa noteikti nebūs lielāka par desmit miljoniem.
Jebkurā gadījumā pirms fotoradaru iegādes valsts šo darījumu rūpīgi izvērtēs, tiks veikts audits, kā arī uzstādītie fotoradari apskatīti klātienē, sacīja ministrs.
Ja IeM nolems no Vācijas firmas radarus atpirkt, tad to apkalpošanu varētu uzticēt Nodrošinājuma valsts aģentūrai, minēja Kozlovskis. Viņš prognozēja, ka nedienas ar fotoradariem valstij kopumā nekādus zaudējumus neradīs.
Premjers Valdis Dombrovskis (V), vaicāts par iespējamajām fotoradaru atpirkšanas izmaksām, žurnālistiem teica, ka par precīzām summām tajā apjomā, kas ir publiski pieejams, jājautā IeM. Savukārt, vaicāts par finansējuma avotiem, viņš atzina, ka šie jautājumi valdībā ir izdiskutēti un pamatā runa ir par iespējamām līdzekļu pārdalēm valsts budžetā.
Kā ziņots, valdība par šo jautājumu lēma jau 28.augustā, kad tika uzklausīts arī kompānijas Vācijas partneris, kurš izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Priekšlikumi tika iesniegti septembra sākumā. Vācijas kompānija Vitronic IeM iesniegtajos priekšlikumos saistībā ar fotoradariem piedāvāja trīs situācijas risinājumus un viens no tiem paredzēja turpināt sadarbību līdz 2017.gadam, liecināja LTV ziņu raidījuma Panorāma rīcībā nonākušais dokuments.
Ja sadarbība tiktu turpināta, Vitronic solīja papildu uzstādīt 70 radarus un pēc sadarbības beigšanas tie paliktu valsts īpašumā. Otrs priekšlikums paredzēja sadarbību izbeigt no 1.oktobra, taču noteikt pārējas periodu līdz 2013.gada 1.oktobrim. Šajā gadījumā radari paliktu Vitronic īpašumā. Savukārt trešais variants paredzēja fotoradaru ierīces pārdot.
Vitronic Vācijas pārstāvis Norberts Šteins vēl augustā valdībā apgalvoja, ka iesniegs rakstveida priekšlikumus, lai radari uz Latvijas ceļiem varētu darboties nepārtraukti.
Pašlaik 160 plānoto fotoradaru vietā ir uzstādīti 27 stacionārie un 30 pārvietojamie radari. VP vadība jau iepriekš tika izteikusies par plānu lauzt sadarbības līgumu ar privāto partneri Vitronic Baltica un partneri, kas savlaicīgi nav spējis izpildīt līguma saistības uz Latvijas ceļiem uzstādīt 160 stacionāros fotoradarus.
Tikmēr, ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un partneru finansiālās grūtības, 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu. Vitronic Baltica un partneri ir pārliecināta, ka likumā paredzētā aizsardzība sniegs iespēju sekmīgi sakārtot attiecības ar kreditoriem un pabeigt sabiedrībai nozīmīgo publiskās un privātās partnerības projektu, kas kalpos par vērtīgu piemēru turpmākajiem sociāli nozīmīgiem publiskās un privātās partnerības projektiem Latvijā.
Vitronic Baltica un partneri atzīst, ka visi radari vēl nav uzstādīti, tomēr līguma neizpildei ir objektīvs pamatojums un tā nav Vitronic Baltica un partneru apzināta rīcība.