Dzīvībai bīstamā viela Ventspils ostas teritorijā noplūdusi naktī uz 30.oktobri pārkraušanas laikā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs norādīja, ka atbildīgajiem dienestiem par vielas noplūdi paziņots novēloti, līdz ar to patlaban vairs nevar pateikt, vai akrilnitrils noplūdis krastā vai uz kuģa.
Bīstamās vielas noplūdes brīdī akrilnitrila koncentrācija gaisā cilvēka dzīvībai bīstamo normu pārsniedza aptuveni 500 reižu, informēja Šulcs.
Uzņēmuma Ventamonjaks serviss valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars laikrakstam "Ventas Balss" pastāstījis, ka laikā, kad notika akrilnitrila iekraušana tankkuģī ASC, noplūde no termināļa krasta iekārtām un cauruļvadiem netika konstatēta.
Pēc viņa teiktā, visas iekārtas bijušas tehniskā kārtībā, ko apliecina uzņēmuma VARS (kravas un iekārtu īpašnieka) un Ventamonjaks serviss speciālistu veiktās pārbaudes. Uzņēmējs atklājis, ka vides piesārņojuma avots bijis tankkuģis ASC.
Savukārt Ventspils pašvaldība pauda sašutumu par to, ka nav ievērots ārkārtas situācijas rīcības plāns sakarā ar bīstamās vielas akrilnitrila iespējamo noplūdi pārkraušanas laikā. Trešdien pašvaldība norādīja, ka oficiālu informāciju no atbildīgajām valsts institūcijām par iespējamo akrilnitrila noplūdi šā gada 31.oktobrī nav saņēmusi vēl pašlaik.
Ventspils dome vērsa uzmanību uz to, ka likumdevējs nav paredzējis pašvaldībai iespēju kontrolēt uzņēmumu piesārņojošo darbību. To veic Valsts vides dienesta struktūrvienības – Ventspils reģionālā vides pārvalde un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Ventspils kontroles sektors.
Savukārt par rīcību ārkārtas gadījumos atbilstoši likumam atbild VUGD, kas pieņem arī lēmumu par nepieciešamību informēt sabiedrību.
Ārkārtas gadījumos saskaņā ar uzņēmumu civilās aizsardzības plāniem dispečeram jāinformē VUGD. Atbilstoši neoficiālajai informācijai, kas ir pašvaldības rīcībā, par akrilnitrila pārkraušanu atbildīgie darbinieki VUGD par radušos situāciju nav informējuši, pavēstīja Ventspils dome.
Arī pašvaldība informāciju par notikušo nesaņēma – neoficiāla informācija pastarpināti saņemta tikai nākamajā dienā, kad atbildīgie valsts dienesti bija apsekojuši situāciju notikuma vietā un konstatējuši, ka gaisa un ūdens piesārņojums nepārsniedz pieļaujamās normas.
Paužot bažas par ventspilnieku drošību, pašvaldība rakstveidā vērsusies atbildīgajās institūcijās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Ventspils reģionālajā vides pārvaldē un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Ventspils kontroles sektorā, pieprasot informāciju par iespējamo akrilnitrila noplūdi, paskaidrojumu par tās iemesliem un turpmāko rīcību, lai šādi gadījumi netiktu pieļauti.
Pašvaldība pieprasījusi VUGD noskaidrot, kādu iemeslu dēļ nav realizēta civilās aizsardzības plānos iekļautā apziņošanas shēma, un pārbaudīt visu pilsētas teritorijā izvietoto potenciāli bīstamo uzņēmumu apziņošanas shēmu saskaņotību un noteikt, kas esošajā kārtībā būtu uzlabojams. Šā dienesta nespēju savlaicīgi reaģēt, iespējams, var skaidrot ar apstākli, ka dienesta reģionālā pārvalde atrodas Liepājā, nevis Ventspilī, kurā darbojas astoņi potenciāli bīstamie uzņēmumi, informēja Ventspils dome.
Vienlaicīgi pašvaldības vērsusies uzņēmumā VARS un tā mātesuzņēmumā Lukoil – Trans ar aicinājumu nekavējoties izvērtēt iespēju uzstādīt akrilnitrila monitoringa iekārtas pie kuģu iekraušanas vietas, kas dotu iespēju operatīvi konstatēt akrilnitrila iespējamās noplūdes.