Tā liecina partiju pārstāvju teiktais šodien notikušajā Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) sadarbībā ar Sorosa fondu-Latvija rīkotajā diskusijā "Enerģētikas izaicinājumi Latvijā: risinājumi un perspektīvas".
"Vienotības" pārstāvis Dzintars Zaķis diskusijā norādīja, ka ogļu stacijas tēma kļūst arvien mazāk aktuāla, īpaši oglekļa dioksīda kvotu kontekstā. Savukārt attiecībā uz AES, viņaprāt, ejami divi ceļi - piedalīties projektā un pirkt elektrību vai arī nepiedalīties, taču tad tāpat būsim spiesti ilgtermiņā pirkt elektrību no šī piegādātāja, bet par citu cenu. Viņš pauda viedokli, ka jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais risinājums, un norādīja uz Latvijas valdības izvēlēto ceļu, piedaloties projektā.
Runājot par sašķidrinātās gāzes termināli, Zaķis teica, ka notiek nopietns sagatavošanās darbs, tai skaitā, cenšoties panākt Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un no Latvijas puses būtu jāiegulda pēc iespējas mazāk līdzekļu. Pēc viņa teiktā, būvējot termināli ar apgrozījumu līdz miljardam kubikmetru, tas var izmaksāt ap pusmiljardu eiro (350 miljoniem latu), un vismaz ceturtā daļa jādabū no ES. Politiķis par lielu plusu uzskata to, ka šo gāzi izmantotu termoelektrocentrāles (TEC). "Ja to būvē AS "Latvenergo" un ar gāzi apgādā TEC, īsā laikā varam vismaz uz pusi samazināt atkarību no viena piegādātāja," teica Zaķis. Viņš arī piebilda, ka precīzi aprēķini vēl sekos un līdz izšķirošajam brīdim nav palicis ilgi.
Arī Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uzskata, ka ogļu stacija ir "skaidrs nē", jo tā ir ekonomiski nepamatota un videi nedraudzīga.
Runājot par Visaginas AES projektu, viņš uzsvēra, ka tas ir Lietuvas nacionālais jautājums. Ja viņi uzbūvēs, būsim ļoti priecīgi un pirksim šo elektrību, teica ZRP līderis. Bijušais Valsts prezidents arī norādīja, ka Latvija patlaban ir piekritusi tikai fiksētiem iepirkumu apjomiem, nekam vairāk. No viņa teiktā izriet, ka Latvija nav apsolījusi piedalīties projektā, maksājot miljardu investīcijas.
Zatlers arī piebilda, ka ir naivi domāt, ka nebūs jāpērk AES elektroenerģija, jautājums ir tikai, vai tā būs no Zviedrijas vai Lietuvas stacijām.
Atbildot uz jautājumu par pozīciju sašķidrinātās gāzes termināļa jautājumā, ZRP līderis pauda viedokli, ka svarīgākais ir radīt reālu gāzes tirgu, kas būtu nodalīts no mazuta tirgus, kā arī ņemt vērā gāzes patēriņu, kas krītas. Viņa vērtējumā svarīga būtu ražotne, kas patērētu gāzi, tādējādi veidojot patēriņu. Vienlaikus tā būtu investīcija.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK" pārstāvis Einārs Cilinskis diskusijā piekrita, ka ogļu stacija nav ekonomiski pamatota, turklāt jāņem vērā arī vides jautājumi.
Viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam neesot stingras nostājas, ka AES stacijai nav jābūt, taču tas vairāk esot ekonomiskas dabas jautājums. Bez skaitļiem viņš nevarot pateikt, vai stacija jābūvē. Lai tā tiktu būvēta, jāspēj ražot elektrība, kas ir konkurētspējīga "Nord Pool Spot" biržā, teica Cilinskis un piebilda: ja nespēj, tad stacija nevar tikt uzbūvēta.
Savukārt attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināli Cilinskis norādīja, ka ir iespējams viens ekonomiski dzīvotspējīgs projekts uz visām Baltijas valstīm. Viņaprāt, arī šajā gadījumā jāskatās no ekonomiskās puses.
Apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvis Ivars Zariņš norādīja, ka ogļu stacija ir tīri politisks projekts, lai parādītu, ka tiek mazināta atkarība no gāzes. Viņš pauda bažas, ka arī sašķidrinātās gāzes terminālis būs kārtējais politiskais projekts un, kad ieraudzīsim skaitļus, sapratīsim, ka nekas nesanāks. Viņa vērtējumā esam ieciklējušies uz principu, ko liekas, ka varētu izmantot, taču neņemam vērā lielās investīcijas, kas būs jāveic mazajā tirgū.
Raksturojot Latvijas pašreizējo pozīciju attiecībā pret enerģētikas projektiem, Zariņš valsti salīdzināja ar trusīšiem, kas gatavi skriet un slēpties zem visām eglītēm. Mums vajag gan Visaginu, gan starpsavienojumus, gan sašķidrinātās gāzes termināli, un par visu esam gatavi maksāt. Pēc viņa vārdiem, teorētiski jādomā par izdevīgām un drošām piegādēm, un Visaginas AES ir viena no iespējām. Tomēr, viņaprāt, ir nepieciešams vairāk informācijas.
Zariņš arī pauda uzskatu, ka būtu bijis stratēģiski pareizi ļaut mūs uzrunāt Kaļiņingradas AES projekta īstenotājiem, jo tad mēs zinātu, kas tur notiek. Turklāt to varētu izmantot arī kā sviru, lai stumtu uz priekšu Visaginas projektu. Viņš gan neapgalvojot, ka Latvijai Kaļiņingradas projektā būtu jāpiedalās.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Mārtiņš Jirgens savukārt atturējās detalizēti komentēt ogļu stacijas projektu, norādot, ka šis jautājums jāvērtē Ekonomikas ministrijai, kas iepriekš to virzīja, bet jaunajā stratēģijā nav iekļāvusi.
Politiķis atzina, ka viņa personīgais viedoklis par Visaginas AES atšķiras no ZZS pozīcijas, proti, viņš pauda prieku, ka Latvijas līdzdalība tajā nav pavirzījusies uz priekšu, jo nebūtu pareizi izņemt no Latvijas ekonomikas miljardus latu un ieguldīt tos citas valsts ekonomikā. Vienlaikus Jirgens norādīja, ka politikā vienmēr ir vieta kompromisiem. Pie sašķidrinātās gāzes termināļa tēmas, viņaprāt, vajadzētu pieskarties turpmākajās politiskajās diskusijās.
Vairāki runātāji uzsvēra, ka viens nozīmīgs projekts enerģētikas jomā varētu būt arī VAS "Latvijas Dzelzceļš" kravu pārvadājumu nodrošināšana, izmantojot elektrību, nevis dīzeļdegvielu.