Popularitātes augšgalā atgriezusies Saskaņa, tai cieši seko ZZS

Ja jau no Vienotības izmet visus draņķus, tad tajā mēslu bedrē neviena nepaliek. Un kur tu tajā kremlinu kloākā saskatīji kādu Eiropas cilvēku? Ja Krieviju skaita pie Eiropas, tad jā, visādi sovoku mēsli tur papilnam.

Pagaidām par Vienotību...

Nav man speciālo interešu. Esmu tikai lasītājs un par autoru netaisos būt. Ja nebūtu atšķirības un viss būtu kārtībā, tad sāpe nebūtu. Pašlaik ir. Vēl viens iemesls, lai balsotu par Saskaņu.

Cik saprotu, tad IrD saņem VKF finansējumu. Vai ierēdņi ir painteresējušies, kā žurnālu uztver lasītāji. Netaisos tērēt laiku diskusijām, bet IrD ĻOTI ATŠĶIRAS no Karoga vai Latviju Tekstiem un atšķirība ir uz slikto pusi. Literatūras žurnālu jau nu gan vajadzēja izdot neatkarīgai redakcijai un tā 1/3 daļa ir lieka. Un arī atlikušajās 2/3 daļās ir jūtams pārāk liels reveranss pret lubeņu lasītājiem. Latviešu valoda nav pelnījusi to, kā ir tagad. Par Saskaņu!

"Ir domuzīme" nekādi nevar aizstāt "Karogu" vai "Latviju tekstus", jo: 1) IrD literārais piedāvājums reizēm mēdz būt drausmīgs, ir jūtams, ka tiek meklēts plašāks lasītāju loks, bet kvalitāte ir nožēlojama; 2) apjoms ir mazs, jo literatūrai ir veltīta tikai puse no žurnāla un arī tad ir veco darbu pārpublicējumi; 3) ir pretīgi lasīt zemas kvalitātes vēstures apceres, "esejas" un "publicistiku" vai arī diskusijas, kurām ne vienmēr ir sakaras ar literatūru. Es nesaprotu, kāpēc man ir jāmaksā nauda par šīm "piedevām", ja pērku literatūras žurnālu. 4) apšaubāma ir redakcijas neatkarība. Es ne vienu reizi vien esmu nojautis politisko angažētību. Arī par to man nav jāmaksā un ir nožēlojami, ka par to ir jāmaksā valstij. 5) nezinu pasaulē līdzīgu hibrīdu IrD. Vai tiešām latviešu tauta ir tik nožēlojama, ka tai nevar būt savs literatūras žurnāls. Es tā nedomāju, bet acīmredzot citi tā domā. Un par elektronisko izdevumu. Ja kaut ko mūsdienu cilvēks grib lasīt papīra formātā, tad tā ir dzeja un laba literatūŗa. Elektronikas ir tik daudz apkārt, ka gribas reizēm iztikt bez tās. Bez tam - visi labie Rietumu literatūras žurnāli - Granta, The Paris Review vai the World Literature Today iznāk pirmkārt jau papīra formātā un tie nu galīgi nav tādi, kas nespētu sekot laikam līdzi.° Kāpēc bāleliņiem ir tik grūti atzīt, ka šī ir problēma un ka ar to nav tikuši galā nedz ierēdņi, nēdz valdošie labējie politiķi. Kāpēc ir tik grūti pateikt paldies Rīgas Domei, kas finansēja daļu no "Latvju Tekstu" numuriem. Kāpēc rakstniekiem, "Latvju tekstu" redakcijai, lasītājiem, latviešiem vispār ir jācieš no dažu privātās sabiedrības klerku finanšu mahinācijām un ierēdņu neizdarības? Vai ir tik grūti atzīt, ka situācija nav normāla un ka ceturkšņa laikā to var sakārtot, ja ir griba? Nu nav tur vajadzīgs nekāds lielais finansējums, viens baznīcas jumts un viss. Ja noliegsiet problēmas valstī, tad iedzīvotāji meklēs risinājumus ārpus valsts.

Bet vispār - tas ir recīgi - skatīties uz šiem t.s. "latviešiem", kas ar putām krīt par valsts valodu, bet tajā pašā laikā viņiem ir pilnīgi pie vienas vietas literatūra, folklora, kritika, literatūrzinātne un viss pārējais ar nacionālo valodu saistītais, kas top šajā valodā. Cik rēcīga ir tā tauta, kurai nav savs literatūras žurnāls.

Es regulāri balsoju par Saskaņu, jo Latvijā viņi ir vienīgi nopietnie sociāldemokrāti, Eiropas Sociāldemokrātu partijas asociētie biedri. Valodu referendumā es balsoju par otru valsts valodu. Es uzskatu, ka latviešu valoda nav pelnījusi būt vienīgā valsts valoda, jo šājā valodā nezināk pat viens vienīgs literatūras žurnāls. Krīze iznīcināja "Karogu", bet Langa un valsts ierēdniecība iznīcināja "Latvju Tekstus". Nu nevar valoda, kurā nav literatūras žurnāls, pretendēt uz vienīgās valsts valodas statusu. Tas ir acīmredzami. Tātad valoda nevar normāli funkcionēt un attīstīties, tādai valodai nav diez ko plaši pastāvēšanas mērķi. Satversmes panti, kura ir nostiprināts vienīgas valsts valodas princips, ir demokrātiskā un konstitucionāli pieļaujamā veidā jāgroza.

tikai par Vienotibu!,vienigie,kam ir mazliet veselaa saprata...