Runājot par sabiedriskā pasūtījuma vērtēšanas kritērijiem, vispirms jābūt skaidram redzējumam par to, kas īsti ir sabiedriskais pasūtījums, jo šis jēdziens ir diezgan neskaidrs un izplūdis, atzina viens no pretendentiem mediju eksperts Ainārs Dimants.
Savukārt žurnāla Ir žurnāliste Anita Brauna uzsvēra, ka līdztekus reitingiem būtisks izvērtēšanas veids būtu mediju telpas kvalitātes pētījumi. Lai arī reitingi ir svarīgs atskaites punkts, konkrētu mediju piedāvājuma pētījumi, kuros varētu iesaistīt arī komunikāciju nozares studentus, ļautu redzējumu par mediju piedāvājumu padarīt plašāku un objektīvāku.
Pašreizējais NEPLP jurists Andris Ķēniņš norādīja, ka mediju reitingi nevar būt pilnībā uzticami, jo to apkopojumos nav parādīts, cik daudz kāds sižets vai pārraide skatīti internetā.
Režisors Pēteris Krilovs, kurš kandidē uz vietu NEPLP, sarunā par reitingiem un citiem izvērtēšanas kritērijiem sacīja, ka jaunatne pārsvarā neskatās televīziju un neklausās radio, tāpēc, domājot par saistošāku informācijas pasniegšanu jauniešiem, jāmeklē jauni risinājumi pārraižu pieejamībai internetā.
Jau vēstīts, ka uz NEPLP piecām vietām bija 41 kandidāts, bet Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirmdien uz otro kārtu izvirzīja 17 kandidātu. Tie ir Anita Brauna, Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Māra Eglīte, Gints Grūbe, Pēteris Krilovs, Andris Mellakauls, Aleksandrs Mirlins, Dainis Mjartāns, Ilmārs Muuls, Rita Našeniece, Ilze Strenga, Rolands Tjarve un Ivars Zviedris, kā arī trīs pašreizējie padomes locekļi, kuri izvirzīti un ieguvuši četras opozīcijas deputātu balsis, un tie ir pašreizējie padomes locekļi Dace Buceniece, Sergejs Kārītis, kā arī padomes jurists Andris Ķēniņš.
Par kandidātu vērtēšanas kritērijiem izvirzīti augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionāla vai akadēmiska pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija. Saeima par padomes sastāva apstiprināšanu varētu lemt 19. vai 26.janvārī. NEPLP locekļus ievēlē uz pieciem gadiem.