Tomēr, par spīti barona antipātijām, toreiz atrastais astronomiskais punkts Jēkabpils ir viens no ievērojamākajiem vācu izcelsmes Krievijas astronoma Frīdriha Georga Vilhelma Strūves no 1816. — 1855.gadam uzmērītā Strūves ģeodēziskā loka punktiem.
Šogad 22. un 23.augustā Jēkabpilī notiek starptautiska zinātniskā konference Strūves ģeodēziskais loks un tā turpinājums laikā un telpā, ko rīko Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Jēkabpils pilsētas pašvaldība un Ērgļu novada dome. Konferencē savu dalību pieteikuši speciālisti no visām valstīm, kuras šķērso Strūves vārdā nosauktais ģeodēziskais loks, - Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Moldovas un Ukrainas, kā arī no Lielbritānijas, Beļģijas, Nīderlandes un Šveices.
Konferences laikā Strūves parkā piektdien tiks atklāts XIX gs. triangulācijas torņa makets, kuru izveidojis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Arvīds Endziņš un viņa audzēknis, LMA bakalaurs jēkabpilietis Nauris Krastiņš.
Šis slavenais loks šķērso desmit valstis, stiepjoties no ziemeļu Ledus okeāna Norvēģijas piekrastes līdz pat Donavas grīvai pie Melnās jūras pavisam 2822 kilometrus kopgarumā. 2005.gada 15.jūlijā UNESCO Pasaules mantojuma komiteja akceptēja Strūves ģeodēziskā loka īpašas nozīmes universālo vērtību no vēstures viedokļa un kā ievērojamu vietu to iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā. No Latvijā savulaik uzmērītajiem sešpadsmit Strūves ģeodēziskā loka punktiem UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā iekļauti divi – Jēkabpilī, Strūves parkā un Sestukalna punkts Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Madonas rajonā (bez tiem šo godu Latvijā izpelnījusies tikai Vecrīga).
Kā Dienai pastāstīja projekta vadītāja Jēkabpils pilsētas domes kultūras nodaļas speciāliste Ilga Cimbule, kaut arī Strūves ģeodēziskais loks ir izcils XIX gadsimta zinātniskās un tehnoloģiskās domas risinājums Zemes uzmērīšanā, tas savu nozīmi nav zaudējis arī šodien, kad to joprojām izmanto mērniecības darbu speciālisti. Strūves ģeodēziskais loks bija pirmā instrumentālās uzmērīšanas metode, kas palīdzēja noteikt precīzu Zemes izmēru un formu, apstiprinot Īzāka Ņūtona teoriju, ka Zemei nav precīza lodes forma, bet tā ir saplacināta starp poliem. Pie īpaši apzīmētā punkta Jēkabpilī, Strūves parkā (N 56 30 05, E 25 51 24) bieži pulcējoties Latvijas mērnieki, kas to uzskatot par savu goda vietu. Pirmās Latvijas Republikas laikā te bija uzbūvēts 42 m augsts triangulācijas tornis, kas tagad nav saglabājies, tāpēc Jēkabpils dome nolēmusi tā vietā novietot maketu.